Šengenas zonas valstis ir atteikušās no iekšējo robežu kontroles, savukārt savienības ārējo robežu kontrole ir pastiprināta. Līdz ar Latvijas pievienošanos savienībai valsts diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārzemēs sāka izsniegt Šengenas vīzas, kas derīgas visu Šengenas valstu teritorijā. Šādas vīzas ir izdevīgas ārzemniekiem, kuri vēlas apmeklēt vairākas Šengenas dalībvalstis, jo nav nepieciešama vīza katrai no tām.

Tolaik, kā galvenie ieguvumi, tika minēti: tūrisma veicināšana, ekonomisko un kultūras saišu stiprināšana zonā. Protams, neiztikt arī bez ēnas pusēm, piemēram, rietumeiropiešus bažīgus darīja iespējamais darbaspēka un noziedznieku pieplūdums no Austrumeiropas; arī pastiprinātā robežkontrole uz Šengenas zonas ārējām robežām ne visur raisīja sajūsmu.

Jauno ES dalībvalstu pievienošanās Šengenas zonai tika raksturota kā pēdējo "dzelzs priekškara" palieku likvidēšana. Toreizējais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Hanss Gerts Peterings pauda, ka robežu atvēršana ir "acīmredzama zīme, ka agrākā šķelšanās Eiropā – robežas uz zemes un cilvēku prātos – ir pārvarēta". Iespējams, viens no spilgtākajiem piemēriem šajā kontekstā ir Čehijas un Slovākijas pierobežas ciemats Koņenca, kas pēc Čehoslovākijas izjukšanas 1993. gadā tika sadalīts divās daļās, taču, līdz ar abu valstu iestāšanos Šengenas zonā, tas atkal ir brīvi izstaigājams no viena gala līdz otram. Arī Latvijas pilsētu Valku un Igaunijas pilsētu Valgu, kas atrodas pavisam blakus, vairs nešķir robežas barjeras.

Latvijas un Lietuvas pievienošanās Šengenas zonai tika atzīmēta ar svinīgo lentīšu atraisīšanu uz abu valstu robežas. Kā no Grenctāles robežpunkta pirms desmit gadiem ziņoja laikraksts "Zemgales Ziņas", pasākumā piedalījās toreiz tikko amatā apstiprinātais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Lietuvas iekšlietu ministrs Reģimants Čupails. Sanākušos priecēja Valsts policijas orķestris un salūts, savukārt pirmos atvērtās robežas šķērsotājus sveica abi ministri.

Pēdējo gadu laikā gan ne reizi vien kāda no Šengenas zonas dalībvalstīm uz laiku atjaunojusi robežkontroli, pamatojot to gan ar nelegālo imigrantu pieplūdumu, gan terorisma draudiem.

Lai glābtu Šengenas zonu un atjaunotu ticību tai, EP sākās runas par nepieciešamību stiprināt ES ārējās robežas un parlaments atbalstīja Eiropas robežu un krasta apsardzes "Frontex 2" izveidi.

Savukārt šī gada oktobrī EP atbalstīja vienotas elektroniskas sistēmas izveidi, kas paātrinās pārbaudes uz Šengenas zonas ārējām robežām un reģistrēs visus trešo valstu ieceļotājus. Jaunajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) tiks reģistrēts vārds, pirkstu nospiedumi, sejas foto, robežas šķērsošanas datums un vieta. Tiek lēsts, ka IIS darbu varētu sākt 2020. gadā.

Šobrīd Šengenas zonā ir 26 dalībvalstis – 22 ES valstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.