"No vienas puses, politiski raugoties, viņa pārapbedīšana Brāļu kapos Latvijai radīs kādas problēmas starptautiski, jo būs skaļi entuziasti, kas to lietu centīsies piekārt pie ļoti liela zvana. Tādās PR lietās, reputācijas vai labas slavas lietās jau detaļas un sīkumus nevar izskaidrot," atzinis mācītājs.
"Ja ir aizdomu ēna par tik nopietnu lietu kā holokausts, tad nebūs iespējams paskaidrot: varbūt nav skaidri zināms, vai viņš piedalījās, un tāpēc varam viņu apglabāt varoņu kapos. No starptautiskā viedokļa, reputācijas un Latvijas tēla viedokļa tāda rīcība būtu zaudējums Latvijas valstij," klāstījis Vanags.
"No otras puses, ja esam pārliecināti, ka cilvēks ir nevainīgs, tad jārīkojas tā, kā sirdsapziņa liek. Kā mēdz teikt, lai suņi rej, bet taisnības karavānai jāiet uz priekšu. Arī tā var pieiet šim jautājumam. Mēs nevaram vienmēr censties būt politkorekti un izdabāt visiem. Centrālais jautājums, uz ko man nav atbildes, – kā tad bija patiesībā?" atzinis LELB vadītājs.
"Kamēr tādas drošības nav, tikmēr nevaru tā ļoti skaidri teikt par vienas vai otras rīcības pareizību," atzinis Vanags.
Jau vēstīts, ka Rīgas pieminekļu aģentūra saņēmusi Cukura tuvinieka lūgumu ļaut viņa pelnus pārbedīt Rīgas Brāļu kapos. Tuvinieki pamatojuši savu lūgumu ar to, ka Cukurs jaunekļa gados bijis brīvības cīņu dalībnieks. Lēmums par pārbedīšanu Brāļu kapos būs jāpieņem Rīgas pieminekļu aģentūrai, kuru vada Guntis Gailītis.
Aģentūra tuvinieku lūgumam atbildēs aprīļa beigās.
Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") paudis viedokli, ka Cukura pārbedīšana Brāļu kapos nav pieņemama.
Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Montevideo, Urugvajā. Pagājušā gadsimta 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Cukura personība tiek vērtēta pretrunīgi saistībā ar atsevišķu avotu apsūdzībām par viņa dalību ebreju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā.
2006.gada 28.februārī Ģenerālprokuratūrā ierosināta krimināllieta - par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Šajā kriminālprocesā kā viena no epizodēm tiek izmeklēta arī Cukura darbība SD Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā Arāja komandā.
Ģenerālprokuratūra joprojām izmeklē Cukura iespējamo līdzdalību ebreju nogalināšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
