Jau ziņots, ka "Facebook" lapu slēdza pagājušonedēļ, nepaskaidrojot, kādu tieši sūdzību vai iemeslu dēļ lapa tiek slēgta.

"Mēs tiešām ļoti atvainojamies par šo kļūdu. Grupa tika slēgta misēkļa dēļ. Tiklīdz veicām dziļāku izpēti, tā tika atjaunota. Mūsu komanda katru nedēļu apstrādā miljoniem ziņojumus par lapām, reizēm mēs pieļaujam kļūdas," portālam "Delfi" skaidroja "Facebook" preses pārstāvis Jans Ščigenijs.

Līdz ar to atjaunoti arī simtiem dažādu ierakstu, kurus veidoja aptuveni 3300 cilvēku lielā cilvēku grupa. Tā, daloties ar viņu rīcībā esošajām liecībām, ievēroja politisko neitralitāti un pievērsa uzmanību leģionāru atcerei.

Iepriekš viens no grupas veidotājiem Māris Jurciņš "Delfi" sacīja, ka grupas uzdevums ir popularizēt leģiona tēmu Latvijā, parādot to, ka leģionāri nav bijuši noziedznieki un fašisti. Tāpat grupa, kā stāstīja tās veidotājs, palīdzējusi dzimtas pētniekiem atrast un atpazīt radiniekus.

Par Latviešu leģiona dibināšanas dienu uzskata 1943. gada 10. februāri, kad Ādolfs Hitlers parakstīja pavēli par leģiona izveidošanu. Tā laika starptautiskās tiesības neļāva mobilizēt armijā okupēto zemju iedzīvotājus (1907. gada IV Hāgas konvencija par sauszemes kara likumiem), tādējādi vērmahta papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tika atrisināta vienkārši: mobilizējamie šo valstu pilsoņi tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet SS kā oficiāli nemilitārai struktūrai.

Nirnbergas Starptautiskais kara tribunāls 1946. gadā atzina, ka par noziedzniekiem nav atzīstamas tās personas, kuras Vācija piespiedusi iestāties SS organizācijā un, ka šīs personas nav pastrādājušās kara noziegumus.

1950. gadā 12. septembrī ASV Pārvietoto personu komisija atzina, ka "Baltijas ieroču SS vienības to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību.