"Ar Lisabonas līguma grozījumiem eirozonas valstīm tiek izveidots konkrēts mehānisms cīņai ar tādām ekonomiskajām problēmām, kādas patlaban skārušas Grieķiju un citas dalībvalstis. Patiess gandarījums, ka šodienas sēdē šie grozījumi tika atbalstīti vienbalsīgi," norāda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (V).

"Ar līdzekļu iemaksu jaunajā stabilizācijas mehānismā ir līdzīgi kā ar apdrošināšanu. Mēs nezinām, vai būs nelaimes gadījums, tomēr drošības pēc iegādājamies apdrošināšanu, lai segtu varbūtējos zaudējumus. Tāpat arī eirozonas valstis ar jaunā mehānisma palīdzību nodrošināsies pret likviditātes problēmām nākotnē," uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Kā komisijas sēdē darīja zināmu ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, Lisabonas līguma grozījumiem, ar kuriem tiek izveidots ESM, jāstājas spēkā šī gada 1.jūlijā. Līdz šim datumam ES pamatlīguma grozījumi jāratificē visām ES dalībvalstīm.

Tomēr jāpievienojas ESM un tajā jāiemaksā finanšu līdzekļi Latvijai būs tikai līdz ar pievienošanos eirozonai, kas tiek plānota 2014.gadā, akcentēja Rinkevičs. Latvijas maksājums ESM kapitālā būtu aptuveni 144,29 miljoni latu piecu gadu periodā.

Kopējais ESM kapitāls būs 700 miljardi eiro (490 miljardi latu), no kuriem efektīva aizdošanas kapacitāte plānota 500 miljardu eiro (350 miljardi latu) apmērā. Kapitāls dalīsies iemaksātajā kapitālā 80 miljardu eiro (56 miljardi latu) apmērā un kapitālā uz pieprasījumu 620 miljardu eiro (435 miljardi latu) apmērā.

Likumprojekts "Par Eiropadomes lēmumu, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136.pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu valstīm, kuru naudas vienība ir euro" divos lasījumos vēl jāskata Saeimai. Likumprojekta pieņemšanai Saeimā būs nepieciešams vienkāršs, nevis kvalificēts balsu vairākums, uzsver Saeima.

Jau vēstīts, ka Latvija ir apņēmusies atbalstīt gan Lisabonas līguma grozījumus, kas paredz Eiropas stabilizācijas fonda izveidi, gan dalībvalstu līgumu par fiskālo disciplīnu, taču šiem dokumentiem būs nepieciešama ratifikācija Saeimā.

Iepriekš opozīcijā esošā ZZS paziņoja, ka būtu gatava atbalstīt "tiesiskuma un reformu koalīcijas" iniciatīvas finanšu disciplīnas stiprināšanai Satversmē un ES finanšu stabilizācijas paketei tikai, ja ZZS būs koalīcijā vismaz ar diviem ministriem. Tomēr valdošās partijas norādīja, ka valdības koalīcijas paplašināšana nav dienas kārtībā, un ZZS no savām prasībām atkāpās. Pēc tam ZZS piekrita atbalstīt nepieciešamos dokumentus apmaiņā pret premjera solījumu cīnīties par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem un kohēzijas finansējumu Latvijai.

Jau vēstīts, ka pašlaik notiek ES dalībvalstu sarunas par jauno ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020.gadam, apspriežot Eiropas Komisijas piedāvāto budžeta ietvaru. Latvija apņēmusies cīnīties par to, lai nākamajā ES budžeta periodā tiktu izlīdzināti tiešmaksājumi lauksaimniekiem, kas pašlaik Latvijas zemniekiem ir vieni no viszemākajiem, kā arī iebilst EK ierosinājumam par Kohēzijas finansējuma ierobežošana no pašreizējiem 3,8% līdz 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).