Krasts pauda viedokli, ka Latvijas valdības iecere ir nepamatota. Viņš skaidroja, ka Latvija tādējādi būs vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas izvēlējusies šādu pieeju.
Deputāts pieļāva iespēju, ka prasību samazināšanai degvielai varētu būt īslaicīgs ieguvums, taču kopumā tas atnesīšot "vairāk ļauna", īpaši ņemot vērā secinājumus, kas tiks izdarīti pēc šāda Latvijas lēmuma.
Pēc viņa teiktā, cilvēki EK, ar kuriem viņš ir runājis, par Latvijas ieceri spriež skeptiski.
Krasts uzskata, ka Lietuvas koncernam "Mažeiķu nafta" Latvijas un arī visu Baltijas valstu tirgus ir pārāk mazs, lai konkurences dēļ veiktu kādu īpašu degvielas vairumtirdzniecības cenu samazinājumu tieši mūsu valstī. Turklāt, viņaprāt, nav iedomājama situācija, kad Latvijā cena tiktu samazināta, bet Igaunijā un Lietuvā - nē.
Pēc sarunas ar Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas un Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) pārstāvjiem Krasts secinājis, ka Latvijā nepieciešams rīkoties pretēji un paaugstināt prasības dīzeļdegvielai, jo tās patlaban neatbilstot ES standartiem.
Viņš uzskata, ka augstāku prasību noteikšana degvielai nodrošinās autovadītājiem ekonomiskāku braukšanu, jo augstākām prasībām atbilstošas degvielas vajadzīgs mazāk.
Tāpat, pēc viņa domām, vajadzētu organizēt neatkarīgas kontroles degvielas uzpildes stacijās.
Deputāts arī pauda bažas, ka, laižot tirgū zemākiem standartiem atbilstošu degvielu, pazemināsies kopējie standarti, kuru paaugstināšanai būs nepieciešams ilgs laiks.
Kā ziņots, finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) optimistiski vērtē Latvijas iespējas vienpusēji samazināt degvielas kvalitātes prasības, tādējādi ļaujot degvielu importēt no Krievijas un Baltkrievijas.
Valdība par šo jautājumu spriedīs tuvākajā sēdē, 20.septembrī. Ekonomikas ministrijai uzdots sagatavot informāciju par šāda vienpusēja valdības lēmuma iespējamajām sekām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
