81% iedzīvotāju atzīst, ka dzīvo korumpētā valstī

Lai salīdzinātu Eiropas iedzīvotāju attieksmi un sagaidāmo uzvedību pret korupciju savā valstī, "GfK" veiktajā korupcijas pētījumā 21 Eiropas valstī tika aptaujāti 22 050 iedzīvotāji, kas vecāki par 15 gadiem.

Visaugstākais korupcijas pašnovērtējums ir Polijā un Bosnijā un Hercogovinā, kur 93% respondentu uzskata savu valsti par korumpētu, bet Latvija 21 pētījumā iekļauto valsts vidū ierindojas 8.vietā. Pētījuma rezultāti liecina, ka viszemākais korupcijas līmenis ir Rietumeiropas valstīs – Austrijā, Zviedrijā un Nīderlandē.

26% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kukuļdošana ir dabiska dzīves sastāvdaļa, savukārt 28% domā, ka kukuļdošana ir sabiedrībā izplatīta parādība – šis ir sestais augstākais rādītājs 21 valsts vidū. 37% Latvijas respondentu atzīst, ka ir devuši kukuli – arī šis ir ceturtais augstākais rādītājs aptaujāto valstu vidū. Pirmajā vietā ierindojas Rumānijas respondenti – gandrīz 60% no viņiem atzīst, ka vismaz reizi mūžā ir devuši kukuli.

Turpretī Rietumeiropā "atklāto" kukuļdevēju skaits ir salīdzinoši niecīgs: Portugālē – 4%, Lielbritānijā un Austrijā – 12%.

"Neraugoties uz to, ka lielākā daļa aptaujāto Eiropas iedzīvotāju atzīst, ka dzīvo korumpētā valstī, paradoksāli ir tas, ka 84% no visiem respondentiem uzskata – ar korupciju ir jācīnās pašām korumpētajām valstu valdībām un nevis atsevišķiem indivīdiem. Iedzīvotāji paši nav gatavi rīkoties, lai mazinātu problēmu. Cīņā pret korupciju uz valdību, valsti visvairāk paļaujas Bosnijas un Hercogovinas (95%), Polijas (94%), Slovēnijas (93%) un arī Latvijas (90%) iedzīvotāji," teic tirgus un sociālo pētījumu firmas "GfK Baltic" direktore Iluta Skrūzkalne.

Savukārt vidēji 61% aptaujāto Eiropā netic, ka pie varas esošās valdības uzņemtos aktīvu rīcību cīņā pret korupciju. Vispesimistiskāk noskaņotās valstis ir Horvātija (85%), Slovākija (79%) un Latvija (78%). Savām valdībām šajā jomā visvairāk uzticas Nīderlandes (37%), Zviedrijas (43%), Portugāles (44%) un Grieķijas (44%) aptaujātie iedzīvotāji.

Gandrīz puse aptaujāto Eiropas iedzīvotāju (45%) atzīst, ka cīņa ar korupciju ir bezjēdzīga un nav efektīvu metožu cīņā ar to, jo korupcija vienmēr ir pastāvējusi, pastāv un joprojām pastāvēs. Vispesimistiskākie ir Bulgārijas (79%) un Krievijas (61%) iedzīvotāji, savukārt Latvijā šīm viedoklim piekrīt 52% aptaujāto. Rietumeiropas valstu (Zviedrija – 27%, Portugāle – 29%, Itālija – 32% un Lielbritānija – 34%) respondenti neuzskata situāciju par tik bezcerīgu.

Uz jautājumu, kā jūs rīkotos, ja nejauši kļūtu liecinieks situācijai, kad uzņēmums vai privātpersona dod kukuli valdības pārstāvim vai amatpersonai, gandrīz 80% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā nedarītu neko vai pārrunātu šo faktu ģimenē. Tikai 15% Latvijas respondentu anonīmi ziņotu policijai, un tikai apmēram 7% būtu gatavi sniegt liecību tiesā. Pēc pētījuma datiem vispasīvākie respondenti ir Krievijā (vairāk nekā 85%) un Ukrainā – gandrīz 90%. Savukārt Nīderlandes un Lielbritānijas respondenti (gandrīz 50% aptaujāto) izrādījuši vislielāko gatavību aktīvi rīkoties.