Kalvītis uzsvēra, ka darba grupa šo jautājumu analizējusi trīs gadus, bet lēmums par kompensāciju piešķiršanu vai nepiešķiršanu būs jāpieņem Saeimai.
Jau ziņots, ka 6.novembrī valdības locekļiem bija dažādi viedokļi par priekšlikumu nākamajos desmit gados sniegt 31,96 miljonu latu atbalstu ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai un galīgā lēmuma pieņemšana tika atstāta Saeimas kompetencē.
Premjera izveidotā darba grupa ierosina sniegt gan materiālu atbalstu Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, gan bez atlīdzības nodot 14 nekustamos īpašumus, kuri līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai piederēja Latvijas ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām un kuri tagad pārgājuši valsts īpašumā.
Kalvītis pauda pārliecību, ka naudas kompensācijas pašreizējos apstākļos būtu veiksmīgākais un juridiski īstenojams kompensāciju mehānisms.
Valdības vadītājs arī piebilda, ka atbalsta sniegšana ebreju kopienai, lai novērstu sekas, kas radītas holokausta un padomju okupācijas režīma laikā, ir ārpolitisks jautājums un tā risināšana saistīta ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu.
Pret darba grupas priekšlikumiem iebilda veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) un norādīja, ka piedāvātais risinājums ir neveiksmīgs un nav izrunāts. Ministrs neuzskata, ka no nodokļu maksātāju naudas būtu jāmaksā kompensācijas vienai sabiedrības grupai.
Savukārt tā laika ekonomikas, bet pašlaik pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) aicināja nediskutēt par darba grupas priekšlikumiem, jo tas varētu novest pie runām, kas cietis vairāk un kas mazāk. Štokenbergs uzskata, ka, atbalstot darba grupas priekšlikumu, Latvijai ir iespēja starptautiski risināt jautājumu par zaudējumu atlīdzību.
Valdības locekļi vienojās, ka likumprojekts "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai" tiks nodots Saeimai, lai parlaments varētu rast labāko iespēju, kā novērst vēsturiski netaisnīgās sekas.
Likumprojekts paredz, ka ebreju kopienai no 2007. līdz 2016.gadam tiek piešķirti 31,96 miljoni latu, ik gadu izmaksājot desmito daļu no šīs summas. Turklāt bez atlīdzības ebreju kopienai tiktu nodoti vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.
Likumprojekts paredz, ka valsts piešķirtais atbalsts izmantojams ebreju kultūras mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, ebreju kopienas attīstībai, kultūras, izglītības un citiem sabiedriskajiem pasākumiem, sociālajai palīdzībai ebreju kopienas mazturīgajiem locekļiem un holokausta upuriem, kā arī holokausta upuru piemiņas pasākumiem.
Kā atbalsta un nekustamo īpašumu saņēmējs būtu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.
Valdība saskaņā ar likumprojektu apņemtos dot šai biedrībai iespēju uzstādīt valsts un pašvaldību nekustamajos īpašumos, kuri līdz padomju okupācijas režīma nacionalizācijai piederēja ebreju organizācijām, piemiņas plāksnes ar norādi, ka attiecīgajā īpašumā atradusies sinagoga vai cits ebreju sabiedriskās vai reliģiskās dzīves centrs.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko sacīja, ka Latvijas ebreji ir gandarīti par Ministru kabineta lēmumu iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai".
"Uzskatām, ka šāds likums atjauno vēsturisko un cilvēcisko taisnību un pavelk nosacītu svītru zem 20.gadsimta traģiskajiem notikumiem," sacīja Suharenko.
Viņš atzina, ka darbs ar šo likumprojektu ilga vairākus gadus. Latvijas ebreju kopiena kopā ar valsts un pašvaldību pārstāvjiem, vēsturniekiem un citiem speciālistiem piedalījās visos likumprojekta izstrādes posmos.
"Mēs tiecāmies, lai šī likuma pieņemšana neizraisītu spriedzi sabiedrībā un neaizskartu privātpersonu intereses - šāda likuma pieņemšanas gadījumā kopiena savā īpašumā iegūs tikai nelielu skaitu sabiedrisko ēku un objektu," uzsvēra Suharenko.
Ebreju kopiena vēlējusies, lai likums būtu pieņemams arī no budžeta viedokļa. Naudas izmaksu apjoms aprēķināts ļoti pieticīgi, ņemot vērā kadastrālo vērtību 2005.gada beigās, kas ir vairākas reizes mazāka par tirgus vērtību. Projekts paredz, ka šīs izmaksas tiks veiktas desmit gadu laikā.
Līdzīgi likumi savā laikā tika pieņemti lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, kurās ebreju kopienas cieta holokausta laikā. Pozitīvi jāvērtē, ka Latvijā šāds likums tika izstrādāts, kopienai sadarbojoties ar valsti, stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs.
Suharenko pauda cerību, ka sabiedrība un Saeimas deputāti pareizi izpratīs šī likuma mērķus un jēgu un tas tiks pieņemts "saprātīgos termiņos".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
