Eksperti dažādi prognozē Krievijas iespējamo rīcību robežlīguma parakstīšanā ar Latviju

Tomēr, pēc Lejiņa domām, problēmas radīšot robežlīguma ratifikācija. Lejiņš pieļāva, ka robežlīgums tiks nodots Satversmes tiesai (ST), kurai būs jāizskata, vai iespējamais robežlīgums garantē valsts pēctecību.

Krievijas rīcību ir grūti prognozēt, norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ivars Indāns, uzsverot, ka gatavību parakstīt robežlīgumu ar Latviju pagaidām ir paudis tikai Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs, bet skaidri signāli vēl neesot saņemti no Krievijas Ārlietu ministrijas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas.

Pašlaik Latvija, pēc pētnieka domām, ir parādījusi politisko gribu līgumu noslēgt, un nosacījumi, pie kādiem robežlīgums tiek virzīts no Latvijas puses, ir sava veida atkāpšanās no tā varianta, kā robežlīgums tika virzīts pirms diviem gadiem. "Vai šī atkāpšanās ir par lielu vai par mazu, to parādīs laiks un attiecību perspektīvas ar Krieviju turpmāk," norādīja Indāns.

Savukārt iespējamību, ka robežlīgums tiks nodots ST, Indāns vērtēja piesardzīgi. "ST robežlīgums tiks nodots, ja opozīcija varēs iekšpolitiski mobilizēties," uzskata pētnieks.

Ja apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) nepiekritīs Jaunā laika priekšlikumiem vērsties ST, tad "šis scenārijs varētu neizdoties". Tomēr Indāns uzskata, ka būtu pozitīvi, ja ST ar savu autoritāti sniegtu interpretāciju mandāta likumam, jo tas nākotnē atbrīvotu no spekulācijām ar jautājumu par valsts pēctecību.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, pilnvarojot Ministru kabinetu parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas līguma projektu par abu valstu robežu. Likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, pret balsoja - 26.

Likums paredz, pamatojoties uz Latvijas Augstākās padomes 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un ievērojot starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību, pilnvarot Ministru kabinetu parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.

Saeima ceturtdien noraidīja visus 13 iesniegtos priekšlikumus, atbalstot vienīgi Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu izslēgt no likuma atsauci uz likuma par starptautiskajiem līgumiem 3.pantu. Līdz ar to Ministru kabinetam būs jāpieņem atsevišķs lēmums par konkrētu personu, kura parakstīs robežlīgumu. Ja likumā paliktu atsauce uz šo pantu, līgumu parakstīt būtu jāpilnvaro konkrēta persona, bet tagad par šo personu varēs lemt valdība.