Astoņpadsmit gadu veciem jauniešiem bija jāraksta pārspriedums par tēmu "Mūsdienu tehnoloģijas un cilvēku ikdiena", un viņi rakstījusi: "Vispārībā man patīk tehnoloģija", "Parādījās telefoni. Kas mūsdienās ir ļoti nepieciešams", "Pielietojot tehnoloģiju, viss veicas labāk", "Dators nav domāts spēļu spēlēšanai, bet gan darbam uz tā. Cilvēki vairs neiet kājām", "Tagadnējā tehnoloģija atvieglo darbu", "Cilvēki nekādīgi nevar iztikt bez tehnoloģijām", "Mūsdienu tehnoloģija cilvēkiem uz šodiendienu ir dažādas". Lielākā daļa jauniešu, kuri izvēlējušies rakstīt par tehnoloģijām, aprobežojušies ar sadzīviskiem aprakstiem par sadzīves tehniku un tās lietošanu. Reti kurā darbā pieminēta, piemēram, tehnoloģiju izmantošana zinātnē un medicīnā. No maksimālajiem 30 punktiem, ko rakstu darbā var iegūt, visbiežākais novērtējums ir 10 punktu.
Turklāt domraksti ir bagāti ar trafaretiem, pārāk samākslotām un gleznainām frāzēm, uzrakstīti sliktā valodā, bez skaidras argumentācijas, rezumē Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga un ISEC speciālists Kaspars Špūle. Tā vietā, lai paustu savu personisko viedokli, skolēni darbus lielākoties rakstījuši "mēs" un "viņi" formā. Pētījums atklāj ne tikai domrakstu saturisko tukšumu, bet arī katastrofāli zemas zināšanas latviešu valodas gramatikā, nespēju savam rakstītajam tekstam izveidot kompozīciju — uzrakstīt ievadu un nobeigumu, rakstīt secīgi un atbilstoši tematam, dalīt tekstu rindkopās. Sadalīt tekstu rindkopās un tā, lai starp tām būtu arī loģiska saistība, izdevies tikai 21% pētījumā iesaistīto skolēnu. Vispār bez rindkopām uzrakstījis katrs desmitais.
Darbos ir arī ļoti daudz pareizrakstības un komatu jeb interpunkcijas kļūdu. Ja maksimāli par pareizrakstību var saņemt 10 punktu, tad vidējais rādītājs šeit ir 3—4 punkti.
Līdz šim kā lielākais latviešu valodas stundu trūkums norādīta tieši pārlieku lielā aizraušanās ar gramatikas mācīšanu. Arī Valsts Kontroles vispārējās izglītības revīzijas atzinumā minēts, ka skolēni stundās par daudz raksta un par maz runā.
Darbos konstatēta virkne kļūdu, kuras pētnieki nav varējuši pat klasificēt vai ar kādām nebija rēķinājušies, bet kuras atkārtojas ne vienā vien darbā. Piemēram, "berzīdams", "mostīsimies", "vaig", "pietam", "sekunšu", "vesalību".
No ISEC pārstāvja Špūles teiktā izriet, ka tuvākajā laikā būtiski nekas nemainīsies, jo viena vai divu gadu laikā nevar uzlabot zināšanas, kurās robi veidoti, piemēram, visu pamatskolas laiku. Šogad ir tikai trešais gads, kopš pamatskolas skolēni sākuši mācīties pēc mūsdienīgiem izglītības satura pamatdokumentiem jeb standartiem, vidējai izglītībai tādi vēl tikai tapšanas stadijā.
Pētījuma pārstāvji ir vienisprātis, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu par 21.gadsimta jaunieša interesēm un vajadzībām un to, kā tās saskaņot ar izglītības mērķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
