Atšķiras dažādu vecumgrupu uzskati: ja no jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 45% izteica atbalstu bibliotēkas celtniecībai, tad no respondentiem, kuri vecāki par 55 gadiem, to minēja tikai 26%. Atbalstu bibliotēkas celšanai tuvākajā laikā pauda 43% latviešu.
Aptaujas dati liecina, ka apgalvojumam "Jaunās valsts bibliotēkas celtniecība tuvākajā laikā ir nepieciešama" kopumā piekrita ("pilnībā piekrīt" un "drīzāk piekrīt") 34% respondentu, bet 57% iedzīvotāju norādīja, ka tam nepiekrīt ("pilnīgi nepiekrīt" un "drīzāk nepiekrīt"), tajā skaitā 28% atzīmēja atbildi "pilnīgi nepiekrīt".
Pētījumu centra SKDS rīcībā ir arī agrāk veikto aptauju dati. 2008. gadā sabiedrības atbalsts jaunās valsts bibliotēkas celtniecībai ir zemākais, kāds jebkad novērots.
Raksturojot rezultātus dažādās respondentu sociālajās un demogrāfiskajām grupās, vērojams, ka biežāk nekā caurmērā jaunās valsts bibliotēkas celtniecību atbalsta respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, latvieši, valsts sektorā strādājošie, kā arī Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie.
Savukārt to, ka neatbalsta bibliotēkas celtniecību, biežāk nekā caurmērā norāda iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem, citu tautību pārstāvji, kā arī Rīgā un Kurzemē dzīvojošie.
Valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" pārstāvji norāda, ka jaunākie sabiedriskās domas pētījumi apliecina, ka ēkas nepieciešamību un tās sniegtos ieguvumus ilgtermiņā izprot jaunākās paaudzes cilvēki, tāpat atbalsts "Gaismas pils" projektam saglabājas latviešu vidū.
"Jaunāko socioloģisko pētījumu kopējais rezultāts, kas uzrāda sabiedrības atbalsta samazināšanos, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū, ir vērtējams kā likumsakarīgs, jo publiskajā telpā patlaban ir izteikta fokusēšanās vienīgi uz bibliotēkas būvniecības izmaksām, nevis tās pozitīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību nākotnē. Sabiedrības viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta vērtību un nozīmi būtiski ietekmē arī krievu valodā iznākošās preses izteikti negatīvā nostāja pret projektu," informē aģentūrā.
Aģentūra arī skaidro, ka "Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas nodaļas arhīvos atrodamās ziņas liecina, ka 20. gadsimta 30. gados, kad tika būvēts Brīvības piemineklis, arī šī projekta oponenti rosināja plašas diskusijas par objekta lietderību un nepieciešamību, kas veicināja tā atbalstītāju skaita izteiktu samazināšanos tieši pirms būvdarbu uzsākšanas, taču pašlaik Brīvības piemineklis ir Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbols."
"Īstenojot "Gaismas pils" projektu, būtiskākie apsvērumi ir tā funkcionālā nepieciešamība, jo Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums pašlaik ir izvietots astoņās, bibliotēkas funkcijai nepiemērotās telpās, kā arī projekta ekonomiskā atdeve, ko atzinuši kā Latvijas, tā ārvalstu ekonomikas eksperti un uzņēmēji, un par ko liecina arī citu valstu pieredze pēc šāda mēroga projektu īstenošanas," informē "Jaunie "Trīs brāļi"".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
