Ministrija arī uzskata, ka šādas apdrošināšanas ieviešana rada tiesiski absurdu situāciju, kad apdrošinātājs būtībā uzņemas tiesas lomu izvērtēt policijas uzliktā administratīvā soda pamatotību un atsevišķus autovadītājus atbrīvot no tā.
Likumpārkāpums, it īpaši tik sabiedrībai bīstams kā atļautā ātruma pārsniegšana, nevar tikt traktēts kā "nejaušs" un līdz ar to pieļaujams, uzsver IeM. "Ikviens autovadītājs, sēžoties pie stūres, uzņemas atbildību par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un to pārkāpšanas gadījumā - arī par sekām," teikts paziņojumā.
Ministrija arī vēlas vērst uzmanību uz to, ka saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanas līgumu" administratīvais sods vispār nevar būt apdrošināšanas objekts, jo administratīvo sodu nevar uzskatīt par personai radītiem zaudējumiem šī likuma izpratnē.
Atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana ir viens no bīstamākajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem - saskaņā ar Ceļu policijas datiem Latvijā 29% ceļu satiksmes negadījumu, tostarp ar smagām sekām, notiek tieši nepareizas braukšanas ātruma izvēles dēļ.
Tāpēc Iekšlietu ministrija uzskata, ka šāda apdrošināšanas pakalpojuma ieviešana nopietni apdraud ceļu satiksmes drošības situāciju valstī, kura tikai pēdējos gados, koordinētu valstiska mēroga pasākumu īstenošanas rezultātā, tostarp palielinot sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē un veicinot to neizbēgamību, ir sākusi uzlaboties.
Pazīstot apdrošināšanas kompāniju BTA kā nopietnu un sociāli atbildīgu komersantu, IeM aicina to rūpīgi izvērtēt šāda pakalpojuma ietekmi uz sabiedrības drošību, un atteikties no tā sniegšanas, teikts otrdien izsūtītajā paziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
