Par likumprojektu 1.lasījumā ceturtdien balsoja 44 deputāti, pret 37, bet atturējās 17, līdz ar to tas tika noraidīts, jo pret un atturējās kopumā deputātu vairākums.
Pret tautas rosināto Satversmes grozījumu pieņemšanu balsoja visi Tautas partijas, LPP/LC, kā arī četri TB/LNNK deputāti - Dzintars Rasnačs, Imants Kalniņs, Māris Grīnblats un Juris Dobelis. Pret balsoja arī divi Zaļo unz emnieku savienības (ZZS) deputāti - Saeimas prieksšēdētājs Gundars Daudze un deputāts Ingmārs Līdaka.
Atturējās, tādejādi neatbalstot tautas rosināto likumprojektu, balsojumā pārējie 15 klātesošie ZZS deputāti, kā arī neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis un TB/LNNK deputāts Pēteris Tabūns.
Savukārt atbalstīja tautas rosinātos grozījumus "Jaunā laika", "Saskaņas centra", PCTVL, kā arī "Sabiedrības citai politikai" un Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska jaundibinātās partijas deputāti.
Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece (TP) ceturtdien skaidroja, ka par šiem Satversmes grozījumiem saņemti 15 negatīvi ekspertu atzinumi un tikai viens pozitīvs ekspertu atzinums. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ neesot iespējams atbalstīt šos Satversmes grozījumus, ir tas, ka likumprojektā paredzēts "diezgan zems balsotāju slieksnis", kuriem būtu tiesības atcelt Saeimu.
Tā kā nesot iespējams grozīt vai papildināt likumprojektu, tad Saeimas Juridiskā komisija nolēma tos neatbalstīt. "Deputāti izteica gatavību turpināt darbu meklēt piemērotāku risinājumu, kas atbilstu tautas vēlmei," pauda Muižniece, norādot, ka jau ceturtdien ir saņemti līdzīgi Valsts prezidenta iesniegtie Satversmes grozījumi, pie kuru izvērtēšanas tikšot sākts darbs.
LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš norādīja, ka līdz šim jau Satversme grozīta astoņas reizes un tikai vienu reizi no tām grozījumi nopietni izdiskutēti. Pēc LPP/LC frakcijas domām, sagatavotie Satversmes grozījumi "ir brāķis". "Ir mēģināts demolēt demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību – vairākuma gribas izpausmi. LBAS vairākuma gribas izpausmes vietā piedāvā mazākuma diktātu vairākuma gribai, mēs esam kategoriski pret to," pauda Bērziņš.
Tautas partijas (TP) deputāts Kārlis Leiškalns uzsvēra, ka šādus lēmumus nevar pieņemt šaurā 99 cilvēku kopā. "Mēs ļausim ļoti demokrātiski šos grozījumus izvērtēt tautai pašai. Ja būs minētais skaits par šiem grozījumiem, tad tas tiks izdarīts," sacīja Leiškalns.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Juris Dobelis ceturtdien deputātiem skaidroja, ka šie Satversmes grozījumi sagatavoti, lai cilvēkiem, "kas nav tikuši pie kārotā, būtu iespējas rīkot nemitīgas nekārtības valstī". Dobelis uzsvēra, ka šis likumprojekts ļauj jau nākamajā dienā pēc Saeimas vēlēšanām organizēt parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu, "nekādi termiņi vairs nebūs svarīgi".
"Ja runā par tautas gribu, tad tai ir jābūt tautas vairākuma gribai," pauda Dobelis, norādot, ka šie Satversmes grozījumu pieļautu, ka parlamentu varētu atcelt viena neliela iedzīvotāju daļa, ja iepriekš Saeimas vēlēšanās piedalījies neliels skaits iedzīvotāju.
Savukārt "Sabiedrības citai politikai" deputāts Artis Pabriks deputātus aicināja atbalstīt tautas rosinātos grozījumus, norādot, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvijas Tautas frontei (LTF) pietika ar 200 000 biedru, lai tās viedoklis tiktu ņemts vērā, patlaban vairs ar 200 000 nepietiekot. "Noraidot šos grozījumus, mēs ejam tālāk no savas tautas un veselā saprāta," pauda Pabriks, norādot, ka nevēlas pārstāvēt varu, kura neciena savu sabiedrību.
Arī partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka šie Satversmes grozījumi nav pretrunā "ne ar Satversmes burtu, ne garu", tie arī neapdraudētu valsts iekārtu un nenovestu pie haosa, kā par to iepriekš izteikušies koalīcijas politiķi. Āboltiņa norādīja, - politiķu cerības, ka iedzīvotāji pietiekošā skaitā neatnāks uz referendumu, var neattaisnoties un vēlētāji var arī atnākt, tādēļ aicināja deputātus vēlreiz pārdomāt pirms balsošanas.
Arī apvienības "Saskaņas centrs"(SC) deputāts Valērijs Agēšins pauda atbalstu grozījumu pieņemšanai, paužot uzskatu tautai ir tiesības kontrolēt Saeimas darbu biežāk nekā četros gados. "Saskaņas centrs" respektē vēlētāju gribu un uzskata, ka to var atbalstīt. Ja Saeima likumprojektu noraidīs, mēs visus Latvijas Republikas pilsoņus aicināsim piedalīties nobalsošanā," pauda Agešins.
Arī apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"(PCTVL ) deputāts Vladimirs Buzajevs ceturtdien pauda frakcijas atbalstu tautas rosinātajiem grozījumiem, norādot, ja Saeima tos noraidīs, tad Latvijā jārīko divi referendumi – par konkrētajiem grozījumiem Satversmē, bet otrs – par pašreizējās Saeimas atlaišanu.
Portāls "Delfi' jau vēstīja, ka , ka parakstu vākšana Satversmes grozījumu ierosināšanai notika no šā gada 12.marta līdz 10.aprīlim. Parakstu vākšanu rosināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas vairs nekādas akcijas šai jautājumā neplāno organizēt, jo nevēlas "pazemoties Saeimas priekšā", kas ignorējusi vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju parakstus. "LBAS ir paveikusi savu darbu pilsoniskās sabiedrības attīstībā – Satversmes grozījumu projekts ar lielu vēlētāju atbalstu ir novests līdz Saeimas balsojumam. Visi turpmākie valsts tēriņi būs uz to deputātu sirdsapziņas, kuri balsos pret šiem grozījumiem," iepriekš pauda LBAS pārstāvji.
Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Par šo jautājumu jau tuvāko mēnešu laikā būs jāorganizē referendums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
