Pirmā reālā palīdzība tika piedāvāta no aptuveni piecreiz lielākā kuģa "Virsaitis", kurš bija gatavs "Beverīnu" vilkt uz krastu. Zvejnieki no šīs palīdzības atteicās, ļaujot palīdzēt zvejas kuģim "Gints". "Gintam" vakarā pazuduši sakari, tādējādi Veldre arī norāda, cik tehniski sliktā stāvoklī varētu būt šie kuģi.
Pēc tam "Virsaitis" piedāvājis evakuēt kuģa apkalpi, pat izmetot glābšanas plostu jūrā, taču zvejnieki atteikušies. Lai arī palīdzība netika pieņemta, Jūras spēki atradās tuvumā. Tika lūgta Zviedrijas Krasta apsardzes dienesta palīdzība, un jau minūti pēc tam zviedru helikopters bija pacēlies gaisā. Veldre uzsver, ka zviedri šajā rajonā varējuši ierasties 10-15 minūtes ātrāk nekā mūsu pašu helikopters no Lielvārdes. Vienīgais paradokss esot bijis, ka zviedru helikopters vēlējies uzpildīt degvielu Liepājas lidostā, bet degvielas tur neesot bijis. Nācies lidot uz Ventspili.
Veldre zināja teikt, ka kuģa apkalpe piekritusi palīdzības saņemšanai minūti pirms tam, kad kuģis nogrima. "Trīs stundas viņi atteicās no glābšanas, bet minūti pirms kuģa nogrimšanas piekrita, taču bija par vēlu. Kuģis nogrima dažu minūšu laikā," teica ministrs.
Ministrs uzskata, ka atbildīgajām institūcijām nekavējoties būtu jāveic pārbaudes uz zvejas kuģiem - vai uz tiem atrodas glābšanas vestes, vai tie atbilst kuģošanas drošībai.
Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne norādīja, ka kuģu tehniskais aprīkojums un glābšanas iekārtas tiek pārbaudītas katru gadu, bet gadījumos, ja tiek konstatēts, ka kuģis iziet jūrā bez glābšanas aprīkojuma, tas tiek uzskatīts par nopietnu pārkāpumu. Pārbaudīti parasti tiek visi Latvijas karoga kuģi un jahtas, kā arī tie, kas pienāk Latvijas ostās. Ja tiek konstatēts, ka kaut kas nav kārtībā ar aprīkojumu, kuģis tiek aizturēts.
Kā stāstīja Kočāne, iepriekš veiktajās pārbaudēs glābšanai nepieciešamais aprīkojums kuģim "Beverīna" esot bijis un ar to viss esot bijis kārtībā, tāpēc šobrīd ir grūti komentēt radušos situāciju. Pēc viņas domām, kuģa apkalpe ir rīkojusies neizprotami, dodoties jūrā bez glābšanas vestēm un plostiem, jo tādā veidā cilvēki ir apdraudējuši paši savas dzīvības.
Tāpat Latvijas Jūras administrācijas pārstāve stāstīja, ka ir uzsākta šī gadījuma izmeklēšana. Darbs noteikti būšot ilgs un sarežģīts, uzskata Kočāne, jo tas tiks balstīts tikai uz pieejamajiem sarunu ierakstiem, kā arī aculiecinieku teikto.
Izmeklētāji ir devušies uz Liepāju, lai noskaidrotu kuģa bojāejas iemeslus un pēc tam citām iestādēm sagatavotu ziņojumu ar rekomendācijām par rīcību jūrā līdzīgās situācijās, jo administrācijas uzdevums nav uzlikt sodus, bet gan rūpēties, lai līdzīgas nelaimes jūrā vairs neatgadītos, norāda Kočāne.
Pagaidām neviens no sešiem zvejas kuģa "Beverīna" apkalpes locekļiem nav atrasts. Veldre informēja, ka trešdien pie nogrimušā kuģa varētu nolaisties ūdenslīdēji.
Otrdien vakarā Baltijas jūrā pie Liepājas, trīs jūdzes no krasta, nogrimis zvejas kuģis "Beverīna", informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.
Kā informēja Krasta apsardzes dienesta (KAD) virsnieks kapteiņleitnants Roberts Lakučs, 2.decembrī, plkst.16.40 KAD Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MMRC) saņēma informāciju no Liepājas ostas Kuģu satiksmes dienesta par to, ka zvejas kuģim "Beverīna" pārstājis darboties galvenais dzinējs.
Pēc sakaru nodibināšanas ar kuģi tika saņemta informācija par to, ka situācija uz kuģa tiek kontrolēta un palīdzība nav nepieciešama. Palīgā zvejas kuģim "Beverīna" tika izsaukts otrs zvejas kuģis "Gints", kurš ieradās notikuma vietā plkst.18.03 un uzsāka kuģa "Beverīna" vilkšanu uz Liepājas ostu.
Plkst.18.24 MMRC deva rīkojumu Jūras spēku kuģim "Virsaitis", kurš atradās jūrā, doties uz notikuma vietu, lai nodrošinātu avarējušā zvejas kuģa vilkšanas darbus un nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību.
Jau plkst.20.55 avarējušā zvejas kuģa "Beverīna" vilkšana tika pārtraukta sakarā ar laika apstākļu pasliktināšanos un tehniskām problēmām, kas radās zvejas kuģim "Gints". Vēja ātrums minētajā rajonā bija pastiprinājies līdz 20 metriem sekundē un viļņu augstums sasniedza trīs metrus.
Plkst.21.50 "Virsaitis" pietuvojās zvejas kuģim "Beverīna", lai sniegtu palīdzību, jo tas dreifēja krasta virzienā un kuģim bija applūdusi mašīntelpa. Šīs operācijas laikā ar zvejas kuģi "Beverīna" tika pazaudēti radiosakari, jo uz kuģa pārstāja funkcionēt energoapgāde. Plkst.22.05 zvejas kuģis "Beverīna" apgāzās un strauji nogrima.
No "Virsaiša" nekavējoties tika nomesti glābšanas riņķi, glābšanas plosts un uzsākta cilvēku meklēšana.
Glābšanas operācijā nekavējoties tika iesaistītas papildus vienības - Valsts robežsardzes patruļkuģis "Tiira" un Zviedrijas krasta apsardzes glābšanas helikopters.
Meklēšanas operācija turpinājās līdz 3.decembra plkst.3, kad tika uz laiku pārtraukta, bet šorīt plkst.7 meklēšanas darbi atsākti.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1999.gada 4.decembrī pie Liepājas ostas Ziemeļu vārtu mola vētrā nogrima neliels zvejas kuģis "Sniegs". Lai gan no sešiem kuģa apkalpes locekļiem atrastas tika piecu mirstīgās atliekas, par bojāgājušiem tiek uzskatīti visi seši kuģa apkalpes locekļi.
Pēc kuģa "Sniegs" avārijas sākotnēji tika atrastas četru bojāgājušo mirstīgās atliekas. Kuģa kapteinis tika izskalots krastā Pāvilostā, savukārt trīs zvejnieku mirstīgās atliekas tika atrastas avarējušā kuģa korpusā. Pusgadu vēlāk jūras malā Liepājā, pretī Krasta ielai, tika izskalotas kuģa "Sniegs" kapteiņa palīga mirstīgās atliekas. Tomēr kuģa traļmeistara mirstīgās atliekas nav izdevies atrast joprojām.
2004.gada 10.maija naktī nepilnas minūtes laikā Baltijas jūrā nogrima zvejas kuģis "Astrīda". Zviedrijas krasta apsardze tā vraku atrada apmēram 16-20 metru dziļumā. Atrastas tika četru kuģa apkalpes locekļu mirstīgās atliekas, taču par bojā gājušiem tiek uzskatīti visi seši "Astrīdas" komandas locekļi.
Aizdomās par Latvijas zvejas kuģa "Astrīda" bojāeju tika turēts ar Kipras karogu peldošs kuģis "Vladimirs". "RoRo" tipa kuģa sardzes stūrmanis esot sacījis, ka, kuģojot Baltijas jūrā aptuveni tajā laikā un vietā, kur nepilnas minūtes laikā nogrima "Astrīda", esot manījis vibrāciju, kas varētu liecināt, ka transporta kuģis ietriecies "Astrīdas" kreisajā bortā un pārbraucis tam pāri, pāršķeļot kuģi uz pusēm.
20.gadsimta piecdesmitajos gados trīs kuģi nogrima, zvejojot Rīgas līcī, 1982.gada 6.janvārī iepretī Klaipēdai vētrā nogrima apledojusī "Tebra" ar sešiem vīriem, bet 1966.gada 5.janvārī Ziemeļjūrā bāzes kuģa apkalpes acu priekšā nogrima "Tukums", un, kaut arī visi 24 zvejnieki paguva tikt nost no kuģa, samisējās glābšanas darbi un dzīvi palika tikai divi.
Bet vislielākais upuru skaits bija 1969.gada 13.martā, kad zvejas tralerim "Pāvilosta" Atlantijas okeānā uztriecās Panamas tankkuģis. Trieciens bija tik spēcīgs un negaidīts, ka izglābties nepaguva neviens no 24 vīriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
