Koķe žurnālistiem piektdien skaidroja, ka pārmaiņu cēlonis tomēr neesot valsts ekonomiskā situācija. "Pārmaiņas ir nobriedušas un uz tām pietiekami skaudri norādīja Pasaules Banka 2007. gadā," stāstīja Koķe.
Koķe žurnālistiem atgādināja arī reformu galvenos aspektus katrā izglītības līmenī, piemēram, sākumskolu tuvināšana bērnu dzīvesvietām, vidusskolu apvienošana, lai celtu to vidējo līmeni, no darba atlaisto skolotāju pārkvalificēšana, un algu noturēšana pašreizējā līmenī darbā palikušajiem pedagogiem, augstākās izglītības attīstība un lielākā zinātnieku piesaiste tautsaimniecībai.
Sarkanā līnija, kurai Koķe nav gatava pārkāpt, ir situācija, kurā būtiski ciestu skolēni un studenti, tiesa, ministre nekonkretizēja, kā tas varētu izpausties.
Savukārt Eglītis norādīja, ka veselības aprūpes sistēmā reformas iedalāmas divās daļās - pirmā ir pārvaldes reforma, kas nozīmē, ka turpmāk būs tikai četras iestādes, no kurām viena atbildēs par norēķiniem veselības aprūpes sistēma, otrā - par ekonomisko situāciju, trešā - par sabiedrības veselību, un ceturtajai būšot pārraudzības funkcijas. "Būtiskākais ir izveidot mazu, mobilu, sabiedrībai kalpojošo vienību," sacīja Eglītis.
Savukārt otra reformas daļa skar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus - slimnīcas un ambulatoru pakalpojumu sniegšanu. Eglītis norādīja, ka, uzsvars būs uz ambulatoro pakalpojumu attīstību.
Viņš licis veselības aprūpes institūciju vadītājiem tuvāko divu nedēļu laikā nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā vēl ietaupīt, neietekmējot pacientu veselību. Ministrs atzina, ka ietaupījumi nebūs finansiāli fundamentāli, taču zināma ekonomija būšot.
Par savu sarkano līniju Eglītis nosauca to, lai par maksas medicīnu nekļūtu tās jomas, kuras sabiedrība nav spējīga apmaksāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
