Policijas akadēmija varētu beigt pastāvēt jau šogad

Kā pastāstīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), šodien viņas rīcībā nonākusi informācija, ka akadēmijas parādsaistības "Senāta bezatbildīgās rīcības dēļ" sasniegušas 260 000 latu. Šāds parāds uzkrājies divu gadu laikā. "Principā akadēmija bankrotē [šā gada] novembrī vai decembrī," norādīja Mūrniece.

Lai gan iekšlietu ministre nedēļas sākumā uzdevusi LPA rektoram Vitoldam Zaharam veikt visas nepieciešamās darbības, lai nevienā akadēmijas studiju programmā vairs netiktu veikta jauno studentu uzņemšana nākamajam mācību gadam, rektors vakar sasaucis Senātu un pieņemts lēmums jauno studentu uzņemšanu tomēr turpināt, aizbildinoties, ka Senāts nav ministrei pakļauta institūcija.

Kā secinājusi ministre, šāds lēmums LPA Senātā acīmredzot pieņemts cerībā, ka ar jauno studentu mācību maksām varētu izdoties nosegt 260 000 latu parādu līdz šā gada beigām. Tomēr Mūrniece skaidro, ka tādā gadījumā nākamgad akadēmija būtu radījusi ministrijai vēl lielākus zaudējumus nekā patlaban.

Tagad Iekšlietu ministrijas vadība ļoti rūpīgi vērtēs, vai LPA nav jāslēdz jau šogad. Par to, visdrīzāk, tiks lemts pirmdien, 1.jūnijā, sacīja Mūrniece.

Iekšlietu ministre 25.maijā uzdevusi valsts sekretārei Ilzei Pētersonei līdz 1.augustam izstrādāt rīcības plānu LPA likvidēšanai no 2010./2011.mācību gada. Tāpat viņa uzdevusi LPA rektoram Zaharam veikt visas nepieciešamās darbības, lai nevienā akadēmijas studiju programmā vairs netiktu veikta jauno studentu uzņemšana nākamajam mācību gadam. Tādā gadījumā tie, kuri patlaban studē LPA, mācības vēl varētu pabeigt.

IeM vadība secinājusi, ka akadēmija savu mērķi nav attaisnojusi, jo patlaban tajā tiek gatavoti jaunie juristi, no kuriem vairums nav derīgi reālajam policista darbam. Tikai retais no LPA absolventiem pēc akadēmijas pabeigšanas turpina darbu iekšlietu struktūrā. Lielākā daļa no viņiem dodas strādāt uz privāto sektoru.

Turklāt jurista specializāciju Latvijā var apgūt arī virknē citu augstskolu, konstatējusi IeM vadība, tāpēc nolemts, ka ministrijai neesot lietderīgi par saviem budžeta līdzekļiem uzturēt LPA, lai gatavotu darbaspēku privātajam sektoram.

Pērn LPA uzturēšanai IeM tērējusi aptuveni 2,5 miljonus latu. Ministrijas vadība norāda, ka šo naudu labāk varētu izlietot iekšlietu struktūras darbinieku atalgojumiem, lai cilvēki nebūtu jāatlaiž no darba. Tostarp, likvidējot akadēmiju, plānots stiprināt Policijas koledžas darbību.

LPA rektora Zahara viedokli aģentūrai LETA pēc šī lēmuma nākšanas klajā neizdevās uzzināt, viņam kategoriski atsakoties komentēt plānotās izmaiņas topošo iekšlietu sistēmas darbinieku sagatavošanā.

Arī Valsts policijas koledžas direktors Aigars Evardsons nevēlējās komentēt LPA likvidēšanu, vien norādot, ka, viņaprāt, tās likvidācija nevarētu radīt īpašu papildu noslogojumu koledžai.

Koledža plāno uzņemt mazāk audzēkņu arodizglītības programmā, kas gatavo darbiniekus kārtības dienestam Valsts policijā, jo sarūk pieprasījums pēc tiem, savukārt pirmā līmeņa programmā, kas domāta tiem, kas jau strādājuši Kārtības policijā un vēlas kļūt par virsniekiem, uzņemšana notiek pēc valsts pasūtījuma.

Policijas koledžas budžets pērn bijis 1,8 miljoni latu.