Bērziņa stāsta, ka Rīgā pirmo vakcināciju pret melnajām bakām veica jau 1800.gadā ārsts Oto Hūns.
Mikrobioloģija un imunoloģija strauji sāka attīstīties 19.gadsimta otrajā pusē, kad tika radītas vakcīnas arī pret citām infekcijas slimībām. Jaunu vakcīnu izveide bija viens no medicīnas zinātnes galvenajiem pētniecības virzieniem arī 20.gadsimtā, informēja muzeja pārstāve.
Mūsdienās, pateicoties medicīnas zinātnes un gēnu inženierijas attīstībai, izstrādā arvien drošākas un iedarbīgākas vakcīnas, kas, pateicoties optimālam antigēnu skaitam, palīdz samazināt gan nevēlamās komplikācijas pēc potēšanas, gan slimību profilaksei nepieciešamo vakcīnu skaitu.
Vakcinācija ir efektīvākais un ērtākais infekcijas slimību profilakses veids, kas sargā veselību, un, pateicoties vakcinācijai, pasaulē ir izskaustas daudzas bīstamas infekcijas slimības.
Latvijā infekciju slimības vēl joprojām ir izplatītas, kas liecina par nepietiekamo valsts finansējumu un atbalstu veselības aizsardzības par iedzīvotāju zemo iedzīvotāju informētības līmeni.
Muzeja pārstāve stāsta, ka izstādes veidotāju mērķis ir apzināties vakcinācijas sniegtās iespējas un to nozīmi katra dzīvē, jo vakcinācija ļauj pasargāt sevi un bērnus no smagas slimības. Slimības profilakse ir lētāka kā tās ārstēšana.
Izstāde sniedz ieskatu par Latvijā izplatītākajām infekcijas slimībām, kā arī pieejamām vakcīnām.
Eksponāti ir no Medicīnas vēstures muzeja krājumiem, Latvijas Infektoloģijas centra, Sabiedrības veselības aģentūras, Veselības veicināšanas centra materiāli un farmācijas kompānijām "Aventis Pasteur" un "GlaxoSmithKline".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
