No Rīgas apgabaltiesas tiesneses amata atstādinātā tiesnese Skaidrīte Buivide, pār kuru gulst aizdomu ēna kriminālprocesā, turpmāk būs tiesneša palīgs šajā tiesā, portāls „Delfi” uzzināja Tieslietu ministrijā (TM).
Pērnā gada 21.oktobrī Buivides vēstulē informējusi tieslietu ministru Jāni Bordānu, ka ir piekritusi pildīt tiesneša palīga amata pienākumus Rīgas apgabaltiesā.
Likums „Par tiesu varu" nosaka, ka no amata atstādinātu tiesnesi ar šā tiesneša piekrišanu tieslietu ministrs norīko darbā tiesā, TM vai Tiesu administrācijā darbinieka amatā, kas nav valsts amatpersonas amats, uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Pagaidām Buivide jaunos darba pienākumus nav sākusi pildīt, jo kopš pērnā gada 29.augusta viņai ir darba nespējas lapa.
Kā portālam "Delfi" sacīja Rīgas apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, par to, kura tiesneša palīgs būs Buivide, tiks izlemts pēc tam, kad viņa noslēgs darba nespējas lapu un ieradīsies darbā.
Tāpat vēl nav zināmi rezultāti konkursam uz tiesnešu amatiem, kam pieteikušies astoņi tagadējie Rīgas apgabaltiesas tiesnešu palīgi. Kad būs zināms, kuri palīgi kļūs par tiesnešiem, tad arī tiks lemts, kura tiesneša palīga pienākumus uzticēt Buividei.
Pērn 1.septembrī Buivide tika atstādināta no tiesneses amata un viņai noteikta minimālā mēnešalga. Bijušajai tiesnesei tika piedāvāts izvēlēties kādu no 13 darbinieka vakancēm tiesās visā Latvijā, tostarp, trim vakancēm Rīgas apgabaltiesā. Tāpat viņa varēja izvēlēties, vai strādāt kādā no divām darbinieka vakancēm TM.
Buivides, kā arī no amata atbrīvotā tiesneša Ziedoņa Strazda vārdi plašu rezonansi izraisīja 2011.gadā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja par nelikumībām tiesu sistēmā - fiktīvu darbinieku nostrādināšanu, ko īstenojis kādas Rīgas priekšpilsētas tiesas tiesnesis un atbalstījusi Rīgas apgabaltiesas tiesnese. Birojs arī veica kratīšanas.
Pērn 24.septembrī, birojs informēja, ka lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu 2012.gada augustā uzsāktajā kriminālprocesā par kāda Rīgas pilsētas priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja un Rīgas apgabaltiesas tiesneses iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
KNAB konstatējis, ka zemāka līmeņa tiesas tiesnesis no 1995.gada fiktīvi nodarbināja vairākas personas, kuras faktiski tiesā nestrādāja, piemēram, tiesas priekšsēdētāja palīgu, tiesneša palīgu, tiesas administratoru, tiesas arhivāru, tiesas sēžu sekretāru un apkopēju.
Valstij nodarīti ap 200 000 latu zaudējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
