Augstākās izglītības padome (AIP) katrai augstskolai, izsniedzot ekspertu vērtējumus, deva arī norādījumu tos nepubliskot līdz nākamā mācību gada sākumam, lai netiktu ietekmēti uzņemšanas rezultāti. AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka tā nav topošo studentu maldināšana, jo ekspertu atzinums nav oficiāls dokuments, turklāt sliktāk novērtētās programmas vēl var pagūt uzlabot.
Dažas universitātes, piemēram, Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), gan medijiem paguvušas izplatīt preses relīzes, kurās vēstīts par pozitīvi novērtētajām programmām, bet klusēts par sliktajiem vērtējumiem. Taču tas neesot pārkāpums.
Eksperti augstskolas vērtēja jau kopš pagājušā gada septembra, līdz 14.jūnijam ārzemju un vietējie eksperti paguva izvērtēt visas studiju programmas pēc četriem kritērijiem – kvalitāte, savstarpējā pārklāšanās, resursu pieejamība un ilgtspēja. Katrai programmai pēc tam sniedza vienu no trim iespējamiem rekomendējošiem atzinumiem – ilgtspējīga, darbību var turpināt, taču nepieciešami uzlabojumi, vai arī – pastāvēšanu iesaka neturpināt.
Pagaidām nav izlemts, kur konkrēti iegūtos rezultātos izmantos, taču jau projekta sākumā bija skaidrs, ka viens no tā galvenajiem mērķiem būs pāreja no atsevišķu studiju programmu uz veselu virzienu akreditāciju, kas ļaus ietaupīt līdzekļus un mazināt birokrātisko slogu.
AIP priekšsēdētājs uzskata, ka rezultātu paturēšana noslēpumā, kamēr noritēs uzņemšana augstskolās, ir pamatota. "Tas nav oficiāls dokuments. Tā ir starpinformācija, kas vēl var mainīties, jo augstskolas var apstrīdēt rezultātus un iesniegt labojumus. Studentu maldināšana būtu tad, ja šo starpinformāciju publicētu," laikrakstam paudis Vētra.
Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme savukārt pārliecināts, ka tā nevajadzēja darīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
