Dzīve ir pierādījusi, ka lēmums pāriet uz profesionālu armiju Latvijā ir sevi attaisnojis un bijis pareizs, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Komentējot Lietuvas plānus atjaunot obligāto militāro dienestu, Bērziņš norāda, ka "Lietuvas lēmums ir suverēnas valsts lēmums, kas balstās tās vadītāju argumentos un viedokļos".
"Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir sevi pierādījuši kā augstas klases profesionāļus gan starptautiskajās misijās, gan mācībās, gan sadarbībā ar citu NATO valstu bruņotajiem spēkiem. Dzīve ir pierādījusi, ka lēmums pāriet uz profesionālu armiju Latvijā ir sevi attaisnojis un bijis pareizs," prezidenta viedokli aģentūrai BNS pauda preses sekretāre Līga Krapāne.
Prezidents uzsver, ka, ņemot vērā pēdējā gada notikumus Ukrainā, drošības situāciju reģionā un Eiropā, Latvija ir veikusi virkni pasākumu, kas pastiprina bruņotos spēkus.
"NATO Velsas samitā pieņemtie lēmumi par alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un NATO valstu drošības stiprināšanu šobrīd tiek mērķtiecīgi realizēti dzīvē. Latvija veic visus nepieciešamos pasākumus to izpildīšanai, tai skaitā, veicinot ciešāku sadarbību starp Latvijas bruņotajiem spēkiem, robežsardzi un policiju, kā arī stiprinot zemessardzi," uzskaita prezidents.
Tāpat prezidents uzsver, ka "ir skaidra apņemšanās palielināt arī budžeta izdevumus valsts aizsardzībai un drošībai, ko stingri atbalsta valdība".
Aģentūra BNS ziņoja, ka gan premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"), gan aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) paziņojuši, ka Latvija tuvākajā laikā neplāno atjaunot obligāto militāro dienestu.
Otrdien kļuva zināms, ka Lietuva šoruden plāno atjaunot obligāto militāro dienestu saistībā ar pieaugošajiem draudiem, kurus rada Krievijas agresija. Valsts Aizsardzības padome ierosinājusi ik gadu iesaukt aptuveni 3500 jaunu vīriešu iziet deviņus mēnešus ilgas militārās apmācības. Ja Seims apstiprinās ierosinājumu, šogad obligātajā militārajā dienestā tiks iesaukti 3000 vīriešu.
Obligātais militārais dienests Lietuvā tika atcelts 2008.gadā.
Lietuvas Bruņotajos spēkos pašlaik ir 8000 profesionālo karavīru un 4500 brīvprātīgo karavīru, kā arī sistēmā strādā 2300 civiliedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
