Brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst, norāda EM
Foto: Shutterstock

Brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 2% jeb gandrīz 18 000, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopumā gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 909 600 jeb 64,4% no iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,8 procentpunktiem.

"Neraugoties uz demogrāfijas negatīvajām tendencēm, ekonomisko aktivitāšu pieaugums turpina pozitīvi ietekmēt darbaspēka piedāvājuma dinamiku. Jau trešo ceturksni pēc kārtas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās - šā gada otrajā ceturksnī par 6700, salīdzinot ar 2017. gada otro ceturksni. Vienlaikus iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā gada griezumā samazinājās par vairāk nekā 12 400," sacīja Ozols.

Viņš uzsvēra, ka rūkošo darba roku skaitu lielā mērā turpina kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas gada laikā palielinājās par 1,3 procentpunktiem un šā gada otrajā ceturksnī sasniedza 69,9%. Līdz ar to pašlaik divas trešdaļas no Latvijas iedzīvotājiem ir iesaistīti darba tirgū, proti, ir jau nodarbināti vai meklē darba iespējas.

EM eksperts piebilda, ka gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, gan nodarbinātības rādītāji ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes, kas norāda uz to, ka brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst. To apliecina arī bezdarba rādītāji, proti, darba meklētāju skaits gada otrajā ceturksnī saruka par 11 200, salīdzinot ar 2017. gada otro ceturksni, bet bezdarba līmenis - par 1,2 procentpunktiem, noslīdot līdz 7,7%.

"Neraugoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņos - Igaunijā bezdarba līmenis gada otrajā ceturksnī bija 5,1%, savukārt Lietuvā - 5,9%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmenis Latgales reģionā ir gandrīz četras reizes augstāks nekā Rīgas reģionā, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus," stāstīja Ozols.

Viņš prognozēja, ka arī gada otrajā pusē ekonomisko aktivitāšu pieaugums turpinās uzturēt pozitīvu darbaspēka pieprasījuma dinamiku, līdz ar to nodarbināto skaits 2018. gadā varētu palielināties straujāk nekā iepriekš prognozēts - par aptuveni 1,8% vidēji gadā. Vienlaikus demogrāfijas tendences turpinās uzturēt spriedzi darba tirgū, līdz ar to bezdarba līmenis gada nogalē varētu samazināties zem 7,5 %. Minētās tendences saasinās jau tā sarežģīto situāciju ar darbaspēka pieejamību, kas visdrīzāk atspoguļosies arī darba algu un darbaspēka izmaksu dinamikā.

Sharing Options

Source

LETA

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Ekonomikas ministrija Latgale
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus