Sākotnējās bažas saistībā par iespējamām konfliktsituācijām balsošanas iecirkņos valodas referenduma dienā nav piepildījušās, to preses konferencē pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas žurnālistiem atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars, piebilstot, ka vēlētāji bijuši gana toleranti un nesaprašanās iecirkņos nav bijušas vairāk kā citas reizes, pat mazāk.
CVK šefs sacīja, ka kopumā tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, sestdien ir pagājusi ļoti mierīgi un bez incidentiem. Arī policija nav saņēmusi informāciju par pārkāpumiem.
CVK balsojuma dienā nav saņēmusi informāciju par nopietniem pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos. Pa CVK informatīvo tālruni lielākoties sūdzējušies par aģitāciju.
Piemēram, viens cilvēks pa CVK informatīvo tālruni sūdzējies par vēlēšanu iecirknī atskaņoto latviešu mūziku. Cits balsstiesīgais savukārt ziņojis par ieslēgtu radio iecirknī, kur tajā brīdī skanējusi politiskā reklāma. Šis ir uzskatāms par pārkāpumu un tika novērsts, teica Cimdars. Tāpat diezgan daudz zvanītāju sūdzējušies, ka viņiem neatbild krievu valodā, vai otrādi – latvieši dažkārt sūdzējušies, ka viņi ir uzrunāti krievu valodā.
Kopumā uz CVK informatīvo tālruni balsošanas dienā saņemti vairāk nekā 2000 zvanu, bet visā periodā saistībā ar tautas nobalsošanu – vairāk nekā 8000 zvanu. Visbiežāk vēlētājus interesēja iecirkņu darba laiki un adreses.
Runājot par balsošanas dienā konstatētajiem pārpratumiem, Cimdars atzīmēja, ka spilgtākais gadījums piedzīvots Valdemārpilī, kur kāds vēlētājs, protestējot nogūlies pretī iecirkņa ieejai. Izsaukta policija, un šis cilvēks aizvests paskaidrojumu sniegšanai. Savukārt Rīgā kāds vēlētājs sūdzējies par novietotu auto pie iecirkņa ieejas, kas traucēja gājējiem pārvietoties.
Vēl bijuši mēģinājumi nobalsot ar ģenerālpilnvaru savu draugu vai radinieku vietā. Šādi gadījumi bijuši gan Rīgā, gan citviet. Savukārt vienā Dānijas iecirknī saņemta sūdzība par pārāk lielo spraugu balsošanas kastē, kur varēja iebāzt roku un tādejādi sabojāt zīmes. Šī problēma pēc sūdzības saņemšanas novērsta, sacīja CVK šefs.
Dienas otrajā pusē saņemtas sūdzības arī par to, ka nevar atrast iecirkni un ka tas esot slēgts. Šīs sūdzības nav bijušas pamatotas, jo visi iecirkņi darbojušies. "Cilvēki acīmredzot ne pie tām durvīm ir klauvējuši, jo mēs pārliecinājāmies, ka iecirkņi strādā [..] Te ir bijusi tāda individuāla problemātika," teica Cimdars.
Cimdars stāstīja, ka nopietnākā situācija radās vairākos ārvalstu iecirkņos, kur beidzās vēlēšanu zīmes. Tas piedzīvots iecirkņos Austrālijā, kā arī Lielbritānijā. "Vajadzēja realizēt plānu B gadījumos, kad pietrūkst zīmes, un, ja prognozētais vēlētāju pieplūdums izrādīsies lielāks nekā bija paredzēts," sacīja Cimdars, norādot, ka šajos iecirkņos uz vietas uzgatavotas papildu vēlēšanu zīmes.
CVK priekšsēdētājs vēlēšanu zīmju aptrūkšanos atsevišķos ārvalstu iecirkņos skaidroja ar balsotāju aktivitāti, kas šogad iecirkņos ārpus Latvijas bija ļoti augsta. Balsošanas zīmes dažos iecirkņos ārvalstīs aptrūkās, jo CVK nelieto iepriekš sagatavotus vēlētāju sarakstus. Līdz ar to, nav iespējams prognozēt, cik daudz cilvēku atnāks uz iecirkņiem, teica Cimdars.
"Noteicošais faktors ir, lai vēlētāji varētu izteikt savu gribu neatkarīgi no tā, vai zīme ir izgatavota uz iespiedmašīnas vai printera. Svarīgi, lai šīs zīmes tiktu dokumentētas un tikpat rūpīgi uzskaitītas. Jāatgādina, ka zīme ir derīga vien tajā gadījumā, ja tā atrodas balsošanas kastē un uz tās ir attiecīgā iecirkņa spiedogs," skaidroja Cimdars, noraidot bažas, ka šādu vēlēšanu zīmju derīgumu varētu apstrīdēt.
Cimdars piebilda, ka šajā tautas nobalsošanā vēlētāju aktivitāte bijusi lielāka nekā "pēdējā laika referendumos". Tāpat vēlētāju aktivitāte pārsniedz pēdējās ārkārtas un arī kārtējās Saeimas vēlēšanas.
CVK vadītājs atzīmēja, ka līdz svētdienas plkst.10 varētu būt saskaitītas "par" un "pret" balsis visos iecirkņos, ņemot vērā, ka balsošana vēl turpinās ASV rietumu piekrastē. Savukārt oficiālie balsojuma rezultāti tiks apstiprināti nedēļas laikā.
Jau vēstīts, ka sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 70,52% jeb gandrīz 1,089 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un, lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
