Pēc piektdienas Satversmes tiesas (ST) lēmuma neapturēt 18.februārī paredzētā "valodas referenduma" norisi lieliem riskiem veiksmīgai referenduma norisei vairs nevajadzētu būt, atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Viņš atzina, ka "viss varēja notikt savlaicīgāk un viss notika mazliet sasteigtāk", tomēr risks, ka CVK varētu kaut ko nepaspēt, "nav pārāk augsts".
Pašu ST lēmumu Cimdars nekomentēja, norādot, ka to jau izdarīja pati tiesa un tas ir tās kompetencē.
Piektdien CVK apstiprināja iecirkņu ārzemēs, nolemjot, ka kopumā ārvalstīs varēs nobalsot 85 vietās. Savukārt Latvijā iecirkņu skaits būs tāds pats kā 11.Saeimas vēlēšanās – 950. CVK preses sekretāre Kristīne Bērziņa sacīja, ka nedaudz var mainīties atsevišķu iecirkņu adreses, tomēr iecirkņu skaits pašvaldībās, visticamāk, nemainīsies.
Jau vēstīts, ka ST otrā kolēģija piektdien nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts, piektdien pavēstīja ST.
Jau vēstīts, ka Nacionālās apvienības sagatavotajā un 30 deputātu parakstītajā pieteikumā bija lūgts apturēt ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu izsludināt tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē.
Tāpat tajā lūgts ST atzīt par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļu, kas paredz - ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.
Par neatbilstošu šiem pašiem Satversmes pantiem pieteikuma izstrādātāji uzskata Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmumu par Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimai un parlamenta Prezidija atzinumu par grozījumu nodošanu visām Saeimas komisijām.
Pieteikumā uzvērts, ka likumā par tautas nobalsošanu Valsts prezidentam un Saeimai nav paredzētas tiesības izvērtēt iesniegtā likumprojekta atbilstību Satversmei un tajā nostiprinātiem pamatprincipiem. Tādēļ prezidents un Saeima nevar izlemt vēlētāju iesniegto likumprojektu nevirzīt tālāk gadījumos, kad konstatēts, ka tas neatbilst Satversmei.
Pieteikuma sagatavotāji uzskata, ka Satversmes 76.pants, kurā noteikta Satversmes grozīšanas kārtība, neparedz "Satversmes kodola" grozīšanu, un uzsver, ka latviešu valoda ir iekļauta šai pamatlikuma kodolā. Tāpat iesniedzēji uzsver, ka Satversmes 78.pants, kas paredz vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus, uzskatāms par "vispārīgu tiesību normu", un gadījumos, kad ar iesniegto likumprojektu tiek mainīts "Satversmes kodols", tas neesot piemērojams.
Savukārt likumdevējam esot pienākums ņemt vērā Satversmes 1.pantu, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, un paredzēt likumā procedūru, kādā šāds valsts pamatus grozošs likumprojekts būtu noraidāms.
Referenduma apturēšanu pieteikuma sagatavotāji lūdz kā pagaidu līdzekli, lai nodrošinātu ST sprieduma izpildi. Viņi uzskata, ka tiesvedība būtu efektīva un noslēgtos ar reāli izpildāmu spriedumu tikai gadījumā, ja līdz ST sprieduma pasludināšanai tautas nobalsošana tiktu apturēta.
Jau vēstīts, ka nacionālajai apvienībai VL-TB/LNNK izdevās savākt 30 Saeimas deputātu parakstus pieteikumam ST, kurā lūgts apturēt "valodas referendumu".
Atbilstoši Satversmes tiesas likumam, šādu pieteikumu var iesniegt 20 Saeimas deputāti un, kā norāda VL-TB/LNNK, šis skaitlis "sasniegts ar uzviju". Pieteikumu ST parakstījuši kopumā 30 Saeimas deputāti – visi 14 VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, 15 "Vienotības'' deputāti, kā arī Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule.
Referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
