Foto: PantherMedia/Scanpix
Visticamāk, parakstu vākšanā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, nav izdevies savākt nepieciešamos vairāk nekā 150 tūkstošus parakstu, jo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskā informācija liecina, ka savākti ir apmēram 112 tūkstoši parakstu, informēja CVK.

Ceturtdienas vakarā noslēdzās parakstu vākšana, un šobrīd ir apkopota informācija par gandrīz visiem parakstiem, izņemot no 20 vietām ārzemēs, tomēr Cimdars bija skeptisks par to, ka tas varētu ko mainīt. No ārzemēm apkopta ir jau puse, un tur bija savākti apmēram 500 paraksti, piektdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars atzina, ka lielākais parakstu skaits nācis no Rīgas un ceturtdienas vakarā pie vairākām parakstu vākšanas vietām bija izveidojušās rindas, tomēr bijuši arī patukši iecirkņi. Parakstu vākšanas iniciatori arī mēģinājuši novirzīt plūsmu, aicinot cilvēkus doties uz mazāk noslogotākām vietām, stāstīja CVK priekšsēdis.

Savukārt 29 no 45 parakstu vākšanas vietām ārvalstīs, no kurām saņemta informācija, – vēl 907 vēlētāji, informēja CVK.

Lai gan CVK piektdien turpina saņemt un apkopot ziņas par nodoto parakstu skaitu ārvalstīs, kā arī, nosakot galīgos parakstu vākšanas rezultātus, kopējam parakstu skaitam jāpievieno pirmajā parakstu vākšanas kārtā saņemtie 10 140 paraksti, šobrīd apkopotā informācija liecina, ka Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimā nav atbalstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

Jau ziņots, ka divas dienas pirms parakstu vākšanas noslēguma pietrūka vēl gandrīz 103 tūkstoši parakstu, lai ierosinātu Satversmes grozījumus, kas paredz ieviest valsts un pašvaldību skolās obligātu izglītību tikai valsts valodā.

Līdz otrdienai par VL-TB/LNNK rosinātajiem grozījumiem Satversmē bija parakstījušies 50 304 pilsoņi. Lai ierosinātu grozījumus, nepieciešami vismaz 153 232 vēlētāju paraksti.

Jau vēstīts, ka parakstu vākšana par nacionālās apvienības VL-TB/LNNK rosinātajiem grozījumiem Satversmē, kas paredz jau no nākamā gada valsts un pašvaldību skolās bērnus mācīt tikai latviešu valodā, sākās 11.maijā.

Lai Satversmes grozījumu projektu varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā, parakstu vākšanā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem. Ja izdotos savākt nepieciešamo parakstu skaitu, Valsts prezidents Satversmes grozījumus nodotu Saeimai. Ja Saeima tos pieņemtu ar grozījumiem pēc satura vai noraidītu, tad notiktu referendums, kur grozījumiem būtu jāgūst vismaz puses no visiem balsstiesīgiem atbalsts.

VL-TB/LNNK kopā ar biedrību "Sargi valodu un Latviju" izdevās savākt 10 000 vēlētāju parakstu, lai ierosinātu grozījumus Satversmē, kas paredz Satversmes 112.pantu papildināt ar nosacījumu, ka "valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā", kā arī ierosina pārejas noteikumu, nosakot, ka "ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!