Vairums no deputātu grupām izveidotas, lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem. Saeimas deputāti izrādījuši vēlmi sadarboties ar kolēģiem no 69 valstīm. Deputātu grupas izveidotas, lai veicinātu sadarbību ne vien ar kaimiņiem, piemēram, Lietuvas Seimu un Igaunijas Rīgikogu, bet arī ar eksotiskākām zemēm, piemēram, Kubu, Mjanmu un Sudānu.

Zujevs vada sadarbības grupu ar Sudānas parlamentu un patlaban viņš nodarbojoties ar sudāniešu vizītes organizēšanu. "Sudāna ir vislielākā valsts Āfrikā. Ļoti daudz ko mēs varam paņemt no viņiem, un iedot viņiem arī," skaidro Zujevs, kurš darbojas tik daudz deputātu grupās, ka nespēj nedz nosaukt skaitu, cik grupās iesaistījies, nedz arī zina, ka, piemēram, sadarbības grupa ar Dānijas parlamentu ir viena no retajām, kurā viņš nedarbojas.

Tiesa, ir arī tādi parlamentārieši, kuri deputātu grupās neiesaistās. Viens no viņiem ir Ingmārs Līdaka (ZZS), kurš, sākot ar 10. Saeimu, dalībai grupās ir atmetis ar roku. "Es neredzu īsti jēgu. Man tādas īpašas intereses darboties, teiksim, kādā Afganistānas sadarbības grupā vai sadarbības grupā ar Kubu, piemēram. Man Kuba ļoti maz, ko izsaka. Ja nu vienīgi pēkšņi ekskursiju uz turieni organizē, kas varbūt dažam arī varētu būt tā motivācija. Varbūt paveicas, varbūt varēs aizbraukt uz šo tālo zemi, piemēram, Japānu," raidījumam paudis Līdaka.

Papildu sadarbībai ar citiem parlamentiem ir izveidotas desmit dažādas interešu grupas. Tās atklāj, cik plašs tematu loks šķiet saistošs parlamentāriešiem. Sākot ar atbalstu Okupācijas muzejam, HIV un tuberkolozes pacientiem, kā arī Tibetas, palestīniešu un Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam, turpinot ar integrālās politikas studijām un kristīgi konservatīvo vērtību aizstāvību.

Viena no jaunajām grupām apvieno parlamentāriešus vecumā līdz 40 gadiem. Riharda Kola (VL-TB/LNNK) vadītās grupas pirmā sanākšana plānota nākamnedēļ. Pamatojot tās nepieciešamību, deputāts kā vienu no galvenajiem uzdevumiem min apņemšanos radīt augsni, lai politikā iesaistītos gados jauni cilvēki.

"Es domāju, ka tas ir varbūt pat labi no tādas parlamentārās kultūras viedokļa, ka dažādu frakciju deputāti zem 40 gadiem, piemēram, sanāk kopā pārrunāt, kādas viņiem varētu būt kopīgas problēmas," vērtējis politologs Ivars Ījabs. Kamēr deputāti neprasa papildu naudu, Ījabs neredz iemeslu viņiem liegt dibināt deputātu grupas.

Savukārt bijušās Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses vērtējumā, aizraušanās ar grupu dibināšanu parlamentu sāk pārvērst par teātri: "Tas iegūst tādu, ironiski sakot, spēles elementu vai teātra ieviešanu parlamentārā darbībā. Dalīšanās pēc ideoloģijām piederas partijām. Ja tu aizstāvi konservatīvās vērtības, tad tam jābūt tavas partijas programmā, nevis jātaisa mīlētāju grupa jeb atbalstītāju grupa parlamentā."

Deputātu grupu darbība nav strikti reglamentēta. Galvenais nosacījums ir vismaz trīs parlamentāriešu vēlme to nodibināt, un pēc tam jau pašu izveidotāju ziņā ir tas, cik aktīvi viņi darbojas, jo to neviens nekontrolē. Finansējumu Saeima deputātu grupām nepiešķir, un to vadītāji piemaksu nesaņem, ziņo raidījums.