Foto: LETA
Tieši pirms desmit gadiem – 2005.gada 2.februārī – Latviju satricināja viena no smagākajām dzelzceļa katastrofām tās vēsturē. Tajā dzīvību zaudēja četri, bet ievainojumus guva 29 cilvēki. Vēlāk kļuva zināms, ka traģēdijā vainojama mašīnista kļūda – viņš jau saņēmis notiesājošu spriedumu un jau pavadījis tiesas lemto laiku aiz restēm.

Pulksten 10:37 trešdienas rītā elektriskais pasažieru vilciens, kas Rīgā iebrauca no Lielvārdes, sadūrās ar vilcienu Rīga-Maskava, kas tobrīd devās uz depo. Sadursmē, kas notika pie Valmieras un Kurbada ielas, bojā gāja četri cilvēki, bet 29 tika ievainoti.

Notikuma vietā ieradās tā laika satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Andris Zorgevics, kurš žurnālistiem pauda pārliecību, ka notikušajā vainojams elektrovilciena mašīnists.

Tajā brīdī glābēji vēl centās no sadragātā vilciena mašīnistu Sergeju Ribačoku atbrīvot. Tas izdevās tikai pulksten 21 - pēc desmit stundu darba. Operatīvie dienesti darbus noslēdza naktī uz ceturtdienu - pulksten 4, - kad no sliedēm tikai nocelti abi avarējušie vilcieni. Savukārt elektrovilcienu satiksme Rīgas Centrālajā stacijā tika atjaunota vien ceturtdienas rītā.

Pavisam drīz kļuva skaidrs arī traģēdijas iemesls - elektrovilciena mašīnists neievēroja aizliedzošo luksofora signālu. Vēlāk tiesā Ribačoks pieļāva, ka avārijas brīdī iesnaudies. Prokurors gan nāca klajā ar atšķirīgu versiju: viņaprāt, Ribačoks vilciena vadību bija nodevis mašīnista palīga rokās, ko gan apsūdzētais noliedza. Mašīnista palīgs katastrofā gāja bojā.

Tiesā eksperti liecināja - ja mašīnists būtu reaģējis tikai trīs sekundes agrāk, traģēdija būtu novērsta. "Latvijas dzelzceļa" izveidotās izmeklēšanas komisijas un Valsts Dzelzceļa Tehniskās inspekcija analizēja elektrovilciena "melnās kastes" datus un citas liecības. Starptautiskajam vilcienam, kurš jau bija izsēdinājis pasažierus, pulksten 10:33 tika dota atļauja padot sastāvu uz vagonu parku, tika dots arī atļaujošais luksofora signāls. Piecas minūtes vēlāk elektrovilciens no Lielvārdes pabrauca garām aizliedzošajam signālam un pabraucot 120 metrus uz priekšu līdz pārmijām sadurās ar atpakaļgaitā braucošo starptautisko vilcienu. Katastrofas brīdī gan Rīgas pasažieru stacijas, gan elektrovilciena drošības sistēmas, automātiskās signalizācijas un radiosakari darbojušies normāli.

Katastrofā bojā gāja elektrovilciena mašīnista palīgs,1985.gadā dzimušais Romāns, kā arī trīs pasažieri - 1981.gadā dzimusī Oļesja, 1981.gadā dzimušais Andrejs un 1949.gadā dzimusī Ritma.

Rīgas apgabaltiesa Ribačoku nolēma sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem. Viņš gan vērsās Augstākajā tiesā, lūdzot piemērot nosacītu brīvības atņemšanu, tomēr arī otrajā instancē 2007.gadā tika atstāts spēkā četru gadu cietumsods. Tāpat pret Ribačoku ar civilprasībām vērsās cietušie un bojāgājušo tuvinieki. Tiesa lēma, ka mašīnistam viņiem kopumā jāmaksā 223 928 latus.

Traģēdija lika uzdot arī jautājumus par dzelzceļa drošību Latvijā. Tā laika "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Andris Zorgevics solīja kompleksu pasākumu plānu vilcienu kustības drošības paaugstināšanai. Viņš pats gan 2005.gada augustā no amata tika atbrīvots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!