Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks Rīgas domes lēmumu kārtējo reizi neatļaut leģionāru dienā, 16.martā rīkot masu pasākumus sauc par politisku un atgādina – kārtību organizēt ir vieglāk, ja pasākumi ir oficiāli atļauti. Uz to jau divus gadus pēc kārtas norādīja arī Administratīvās rajona tiesa, kas saņēma sūdzības par domes lēmumiem un līdz šim deva zaļo gaismu leģionāru dienas pasākumiem.
Drošības uzraudzītāji – Valsts policija (VP) un Drošības policija (DP) – pēdējos divos gados, vērtējot Rīgas domes aizliegumus 16.martā rīkot pilsētā piemiņas vai protestu pasākumus, uzsvēruši, ka šāds pašvaldības solis tikai palielina sabiedriskās drošības apdraudējuma riskus. Šāda kārtības sargu nostāja izklāstīta 2011. un 2010.gada Administratīvās rajona tiesas spriedumos par pasākumu rīkošanu 16.martā.
Mediju arhīvs liecina, ka līdz šim nav bijis gadījumu, kad tiesa būtu pievienojusies domes viedoklim un plānotos pasākumus leģionāru dienā aizliegusi.
"Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītāja lēmumu aizliegt rīkot pasākumus 16.martā sauc par politisku un atgādina, ka drošības pasākumus šajā dienā organizēt ir vieglāk, kad pieteiktie pasākumi ir oficiāli atļauti," šī gada domes lēmumu portālam "Delfi" komentēja DP pārstāve Kristīne Apse - Krūmiņa.
Domes pārstāvis Uģis Vidauskis gan tam nepiekrīt, sakot, ka, izskatot sapulču, gājienu un piketu pieteikumus, pašvaldība nevadās no politiskiem vai ideoloģiskiem apsvērumiem, bet tikai un vienīgi no likumā noteiktām normām. Vidauskis portālam "Delfi" arī norādīja, ka "ne reizi tiesībsargājošās struktūras nav oficiāli aicinājušas pašvaldību pasākumus atļaut". Taču, pērnā gada tiesas spriedums liecina, ka DP pārstāvis tiesā norādījis – DP "nav pret to, lai pasākumi tiktu atļauti".
Līdzīgs viedoklis fiksēts arī 2010.gada tiesas spriedumā. Toreiz tiesa, atceļot domes lēmumus, ir ņēmusi vērā gan pašvaldības apsvērumus, gan Valsts un Drošības policijas informāciju.
Dome 2010.gadā tiesā skaidrojusi, ka pasākumi aizliegti, ņemot vērā policijas sniegto informāciju, ka ir iespējams sabiedriskās kārtības apdraudējums, savukārt pērn kā viens no argumentiem leģionāru dienas pasākumu aizliegšanai minēts 2009.gada 13.janvāra grautiņi. "Nav izslēgs, ka uz plānotajiem pasākumiem var ierasties liels skaits nepilngadīgo un citu personu, kuras var atrasties alkohola, narkotiku reibuma stāvoklī un var mēģināt provocēt pasākuma dalībniekus, bet, ja sāksies masu nekārtības, tad var iesaistīties tajās, mēģinot atkārtot 2009.gada 13.janvāra notikumus," spriedumā uz domes pārstāvju teikto atsaucas tiesa.
Savukārt kārtības uzturētāji gan pērn, gan 2010.gadā pauduši, ka lielāku apdraudējumu sabiedrības drošībai rada neatļauti pasākumi. "Gan Valsts policija, gan Drošības policija norāda, ka arī tad, ja gājiens tiks aizliegts, cilvēki 16.martā vienalga dosies pie Brīvības pieminekļa un, līdz ar to, vienalga būs sabiedriskās drošības apdraudējuma risks," 2010.gada spriedumā, atsaucoties uz policijas teikto, norāda tiesa. Tāpēc tiesa togad apšaubījusi, ka, aizliedzot pasākumus, tiek sasniegts leģitīms mērķis - novērsts sabiedrības apdraudējums.
Pērn policija tiesa norādījusi: "Veicot riska analīzi tika konstatēts, ka lielāks risks pastāv, ja šos pasākumus aizliedz rīkot" . Policija tiesai arī atzinusi, ka "kontrolēt gājienu ir grūtāk, ja tie nav atļauti, jo nevar prognozēt kā un kur tie notiks. Vieglāk, ja ir zināms konkrēts laiks un vieta, un policija var kontrolēt un nodrošināt šo kārtību. "
DP pārstāvis tiesā pat norādījis, ka, "neaizliedzot gājienu un sapulci, sabiedriskās drošības apdraudējuma risks mazināsies, jo arī šo pasākumu organizatoriem būs jāatbild par kārtības nodrošināšanu". Tam arī šogad piekrīt DP, portālam "Delfi" norādot, ka pasākuma vadītājs un viņa palīgi vienlaikus uzņemas atbildību ievērot likumu pasākuma laikā.
Domes pārstāvis, jautāts vai pašvaldība vērtējusi iepriekšējo tiesas spriedumu motivāciju, atzina, ka dome to dara, taču situācija gadu no gada mainās un katru reizi tiek izvērtēta atsevišķi. "Pašvaldība vadās no likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" normām, kas dod tiesības pasākumus aizliegt, ja tā saskata draudus sabiedriskajai drošībai," skaidro Vidauskis.
Administratīvā rajona tiesa spriedumos atsaukusies arī uz Augstākās tiesas Senāta pausto, ka valsts pienākums ir novērsts apdraudējumu. "Nepietiek ar to, ka vispārīgi tiek norādīts uz kādiem apstākļiem, kas liecina par apdraudējuma esamību. Pašvaldībai ir jākonstatē, ka apdraudējums sabiedrības drošībai ir reāls," norādījusi AT.
Savukārt domes pārstāvis Vidauskis norādīja, ka "kārtības nodrošināšana ir tiesībsargājošo struktūru uzdevums un pašvaldība nejaucas to darbības specifikā."
"Arī policijas struktūru rekomendācijas vienmēr nav tādas, kādas redzamas [tiesas spriedumu] citātos. Piemēram, 2009. gadā policija aicināja pasākumus aizliegt, pašvaldība to arī izdarīja, un tiesa šos lēmumus atstāja spēkā" piemēru minēja domes pārstāvis. Togad tiesa 16.marta lietu skatīja aiz slēgtām durvīm, tāpēc publiski vien zināms spriedums, bet tiesas motīvi pieejami nav.
Publiski pieejamos spriedumos gan visi kārtības sargu argumenti nav izklāstīti, jo daudzas ziņas ir ierobežotas pieejamības. Taču abos gadījumos tiesa atzinusi, ka aizliegums rīkot pasākumus 16.martā nav samērīgs pulcēšanās brīvības ierobežojums. "Visu 16.marta pasākumu vēsturē maksimālais traucējums sabiedriskajai kārtībai ir bijis pieejas Brīvības piemineklim bloķēšana, saķeroties rokas. Šāda veida sadursmes ir iespējams novērst un tas neprasa pārmērīgu policijas spēku," teikts pērnā gada spriedumā.
Jautāts, vai dome cer, ka pēc publisko pasākumu aizlieguma cilvēki 16.martā nepaudīs savu pārliecību un nedosies pie Brīvības pieminekļa, domes pārstāvis atgādināja: "Nesankcionēti pasākumi ir administratīvi sodāmi, pašvaldība ir pārliecināta, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir likumpaklausīgi."
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve arī šogad nolēmis liegt 16.marta pasākumus. Aizliegumus rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā saņems biedrība "Daugavas vanagi Latvijā," biedrība "Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa," biedrība "Autonoma darbība", biedrība "Apvienība pret nacismu", biedrība "Gustava Celmiņa centrs" un privātpersona Uldis Freimanis. Pasākumu pieteicēji gatavi arī šo domes lēmumu apstrīdēt tiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
