Mazākumtautības valodas statuss Latvijā būtu jāpiešķir ne tikai krievu, bet arī poļu, ukraiņu, baltkrievu un pārējām tradicionālo minoritāšu valodām, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (EFNIL) viceprezidente, Saeimas deputāte Ina Druviete (JL).
Viņa uzskata, ka šāda statusa piešķiršana Latvijas tradicionālo mazākumtautību valodām būtu apliecinājums valsts valodas politikas stabilitātei, kā arī novērstu jebkuras šaubas par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu nākotnē.

"Tā kā Latvija ir ratificējusi nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju un Latvijas valodas politika atbilst arī Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartā noteiktajiem standartiem, gan latviešu valodas, gan mazākumtautību valodu tiesību nodrošināšanai nepieciešams sakārtot valodu statusa juridiskos jautājumus," uzsver Druviete.

Saeimas deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) nepiekrita Druvietei, paužot viedokli, ka šāds lēmums "neatrisinās pilnīgi neko".

"Pilnīgi garām!" kolēģes priekšlikumu novērtēja Dobelis, prognozējot, ka "lielkrievu šovinisti cīnīsies tālāk" un minoritāšu valodas statusa piešķiršana krievu valodai apdraudēs latviešu valodu.

Viņš pauda bažas, vai Krievijas amatpersonu nesenie izteikumi par krievu valodas kā otras valsts valodas statusa noteikšanu kaimiņvalstīs un Druvietes iniciatīva nav saistīti notikumi.

Šādu pieļāvumu Druviete noraidīja, uzsverot, ka daudz bīstamāki latviešu valodai ir iecerētie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas samazinātu sodus par valsts valodas normu pārkāpumiem.

Apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija kritizējusi un par nepieņemamiem uzskata Druvietes izteikumus par iespējām piešķirt krievu valodai Latvijā minoritātes valodas statusu.

Druviete ar šādu priekšlikumu šonedēļ nāca klajā Rīgā notiekošajā EFNIL ģenerālajā asamblejā un tai veltītajā gadskārtējā konferencē par Eiropas Savienības valodas politikas pamatprincipiem.

Druviete uzsvēra, ka dažādām valodām vienā valstīs var būt atšķirīgs juridiskais, bet līdzīgs sociolingvistiskais statuss. Piemēram, Latvijā oficiālā valsts valoda ir latviešu, tomēr ikdienā vienlaicīgi un bez sociāliem ierobežojumiem tiek lietota gan latviešu, gan krievu valoda.

Druvietes viedoklim nepiekrīt arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), kura pārraudzītās ministrijas pakļautībā atrodas Naturalizācijas pārvalde. Bērziņš uzskata, ka "šādi priekšlikumi neveicina sabiedrības integrāciju, bet gan šķeļ sabiedrību", jo Latvijā ir daudzas nacionālās minoritātes, tādēļ "nav saprotami aicinājumi piešķirt kādai no tām īpašu statusu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!