Šodien Strasbūrā Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par desmit kandidātvalstu gatavību dalībai Eiropas Savienībā. Parlaments uzteic ievērojamo valstu progresu, kas panākts uzlabojot Eiropas Komisijas monitoringa ziņojumos konstatētās nepilnības. "Desmit valstis ir strādājušas daudz smagāk kā jebkura no mūsu valstīm, kad tās savlaik gatavojās dalībai ES," atklājot debates vakar uzsvēra EP Ārlietu komitejas priekšsēdētajs Elmārs Broks (Vācija/EPP-ED). Arī Ginters Ferhoigens uzrunājot EP deputātus teica, ka šī ir vislabāk sagatavotā paplašināšanās ES vēsturē.
Latvijas - Krievijas robežlīgums
Savā ziņojumā Eiropas Parlaments uzsver, ka Latvijas un Igaunijas robežlīgumi ar Krieviju nav parakstīti tieši pēdējās atteikuma dēļ. "Jāsaka, ka Baltijas valstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai risinātu krievvalodīgo mazākumtautību jautājumu. Tātad, Krievijai nekavējoties jāparaksta robežlīgumi ar Baltijas valstīm, un mēs negribam ne sarunas pa šo tēmu," tā savā runā kategoriski uzstāja E.Broks. Tāpat arī ES-Krievijas Partnerības un sadarbības līgums attiecināms uz visām jaunajām dalībvalstīm bez izņēmuma.
Sadaļa par Latviju
Ziņojuma sadaļu par Latviju izstrādājusi Vācijas deputāte Elizabete Šrotere (Zaļie/EFA). E.Šrotere apsveic Latvijas amatpersonas ar veiksmīgām administratīvās sistēmas reformām. Vienlaikus EP deputāti uzskata, ka administratīvo spēju izaugsme nav iedomājama bez jaunas, konkurētspējīgas ierēdņu algu sistēmas izveides. Tāpat nepieciešams paātrināt 1998.gadā uzsākto administratīvi teritoriālo reformu.
E. Šroteres ziņojums pilnībā atbalsta Latvijas valdības centienus apkarot korupciju. Tas uzteic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pašreizējo ieguldījumu augsta līmeņa korupcijas gadījumu izmeklēšanā, ieskaitot partiju finansēšanas likumu pārkāpumus. Vienlaicīgi deputāti izsaka nopietnas bažas par demokrātiskas kontroles trūkumu pār šo Ministru prezidenta pakļautībā esošo iestādi.
Dokuments arī uzteic progresu juridiskās reformas jomā, īpaši uzsverot apstākļu uzlabošanos nepilngadīgo ieslodzījumu vietās, tiesnešu jauno atalgojuma un sociālo garantiju sistēmu, kā arī atvieglojumus ar mērķi uzlabot pilsoņu pieeju juridiskiem pakalpojumiem.
Eiropas Parlaments pauž bažas par indivīdiem, kas imigrējuši uz Latviju un tiek turēti cietumam līdzīgajā Olaines aizturēšanas centrā, ciešot no nabadzības un sociālās atstumtības. Neskatoties uz šo cilvēku ilgo uzturēšanos Latvijā, viņiem nav skaidra statusa un netiek nodrošināta nekāda bezmaksas juridiskā palīdzība.
Ziņojums atzīst, ka Latvijas pilsonības, valodas un izglītības politika kopumā atbilst starptautiskajiem standartiem. Komiteja uzteic naturalizācijas tempu pieaugumu 2003.gadā, vienlaicīgi atzīstot, ka process arvien ir pārāk lēns.
Attiecībā uz izglītības sistēmu, pieņemtais dokumets aicina Latviju nodrošināt bilingvālās izglītības modeļa veiksmīgu funkcionēšanu skolās, ieskaitot gala eksāmenus, saskaņā ar pašreizējiem likumiem, kas paredz 60/40 procentu proporciju. Deputāti uzskata, ka elestīga izglītības likuma ieviešana varētu veicināt krievvalodīgo mazākumtautību integrāciju un mazināt spriedzi sabiedrībā.
Ziņojums konstatē progresu lauksaimniecības fondu apguvei paredzētas administratīvas sistēmas izveidē. Vienlaicīgi tas aicina Latvijas valdību izmantot lauksaimniecības attīstības programmas, lai veicinātu pārtikas produkcijas diversifikāciju un ES normām atbilstošu pārtikas pārstrādes uzņēmumu attīstību visa Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot darba vietas tieši lauku iedzīvotājiem. EP arī atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu iekļaut tādus projektus kā Rail Baltica "prioritāšu sarakstā".
Visbeidzot tiek norādīts, ka visu kandidātvalstu pilsoņiem un īpaši parlamenta locekļiem ir jābūt garantētai vārda brīvībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
