Satiksmes ministrijas ziņojumā valdībai norādīts, ka Komisija uzsvērusi - plāna izstrāde un auditā konstatēto defektu novēršana būs "būtisks papildu priekšnosacījums", lai EK piešķirtu Latvijai 20,64 miljonus eiro (14,5 miljoni latu) noslēguma maksājumu par trīs Kohēzijas fonda ceļu būves projektiem.

SM informē, ka no 2000. līdz 2015. gadam, izmantojot ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 797,97 miljonu eiro (aptuveni 560 miljonu latu) apmērā, kopumā paredzēts rekonstruēt un izbūvēt 1136,28 kilometrus autoceļu. ES fondu finansējums ir būtiskākais investīciju avots autoceļu un tiltu būvniecības nozarē.

Taču Eiropas Komisija, ņemot vērā lielās summas un saņemto informāciju par ceļu būves brāķiem Latvijā, "ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību ES fondu ietvaros rekonstruēto un izbūvēto autoceļu kvalitātei un to ilgtspējīgas uzturēšanas nodrošināšanai", valdību informē SM. Tāpēc EK piesaistīja JASPERS (Joint Assistance to Support Projects in European Regions) ekspertus un veica arī neatkarīgu autoceļu un tiltu būvniecības kvalitātes auditu.

Pēc audita EK februāra vidū nosūtīja Latvijai vēstuli, kurā norāda - ja ekspertu un audita ziņojumos konstatētie trūkumi, kas Ministru Kabinetā iesniegtajos dokumentos gan detalizētāk nav atšifrēti, netiks novērsti, EK "patur sev tiesības samazināt, pārtraukt vai atcelt piešķirto finansējuma apjomu, veicot sākotnējo projekta izmaksu - ieguvumu analīzes pārrēķinu un pamatojoties uz to, samazinot EK atbalsta sākotnēji noteikto apjomu".

EK savā vēstulē īpaši uzsvērusi, ka Latvijai ir jānodrošina pietiekami valsts budžeta līdzekļi konstatēto defektu novēršanai un autoceļu periodiskajai uzturēšanai, lai ceļi kalpotu plānoto laiku - 20 gadus.

EK pieprasījusi mēneša laikā no vēstules saņemšanas brīža, tas ir, līdz 24.martam, izstrādāt un iesniegt Komisijā autoceļu un tiltu būvniecības kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveidošanas rīcības plānu un autoceļu uzturēšanas programmu, norādot tajā konkrētus infrastruktūras objektus un precīzu laika grafiku, lai jau 2012.gada būvniecības sezonas laikā novērstu audita laikā konstatētos autoceļu defektus.

EK arī pieprasījusi informēt par defektu novēršanā un ilgtspējas nodrošināšanā sasniegtajiem rezultātiem ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Lai novērstu EK audita laikā konstatētos trūkumus, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi nepieciešamo pasākumu plānu. Tas paredz 2012.gadā ikdienas uzturēšanas darbus ne tikai JASPERS ekspertu identificētajos autoceļu posmos, bet "ietvert nepieciešamos ikdienas uzturēšanas darbus visu ES līdzfinansēto projektu garumā". Papildus 2012. gada sezonā īpaša uzmanība tiks pievērsta tiem posmiem, uz kuriem attiecas būvdarbu garantijas saistības, informē SM.

Savukārt segumu periodiskā atjaunošana plānota tikai tiem autoceļu posmiem, kur darbi ir veicami 2013.gadā, jo SM uzskata, ka "šāda rakstura darbu nobīde par vienu gadu nevar atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz autoceļu posma kalpotspēju".

Ikdienas uzturēšanas darbus paredzēts nodrošināt, slēdzot papildus vienošanos ar uzņēmēju, kuram šie darbi jau uzdoti, savukārt periodiskās atjaunošanas darbu veicēju meklēs iepirkumā.

Satiksmes ministrijas izstrādāto pasākumu īstenošanai 2012.gadā nepieciešami 327 300 lati, ko valdība piešķīra, palielinot budžeta apropriāciju.

Savukārt segumu periodiskai atjaunošanai nākamgad nepieciešami vairāk nekā 5,8 miljoni latu, tai skaitā PVN. Šo summu 2013.gadam un turpmākajiem gadiem valdība nolēma specifiski izdalīt budžetā.