Šāda "špikošana" varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai attīstīties pat divreiz ātrāk - no 5% līdz 7% gadā varētu būt reāls Latvijas ilgtermiņa izaugsmes potenciāls.
Taču, protams, arī šāds attīstības temps nav garantēts. Daudz ir atkarīgs gan no uzņēmējdarbības vides, gan nodokļu politikas, tāpat uzņēmēju rīcības un darbinieku izglītības līmeņa.
Latvijā papildu risks izaugsmei vidējā termiņā ir nodarbināto skaita samazināšanās gan emigrācijas, gan 90.gadu sākuma zemās dzimstības dēļ. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu izaugsmes tempu ekonomikā pat 6% gadā, izaugsmei uz vienu nodarbināto būs jābūt vēl augstākai, norāda eksperts.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka Latvijas gadījumā jācer, ka pašreizējā krīze būs devusi vēlamo mācību un ekonomikas attīstība turpmāk notiks daudz sabalansētāk, nepieļaujot tās pārkaršanu un jaunu burbuļu veidošanos. Tādā gadījumā tik strauju izaugsmi, kāda tika novērota pēdējos pirmskrīzes gados, Latvija nepiedzīvos.
Taču Baltijai kā reģionam joprojām ir pietiekami liels attīstības potenciāls, lai, krīzei beidzoties, tajā atsāktos veselīga izaugsme. Īstermiņā Latvijas ekonomiku sagaida ievērojamas strukturālas pārmaiņas. No to ieviešanas sekmīguma un ātruma būs atkarīgs, cik ātri un lielā mērā atsāksies izaugsme.
Tieši no šobrīd ieliktā fundamenta būs atkarīga turpmākā tās izturība kārtējā pasaules ekonomikas lejupslīdes ciklā. Ilgtermiņā ekonomikas izaugsme noteikti būs mērenāka, ar svārstībām, prognozē Gašpuitis.
Vēlamais temps, ar kādu Latvijai būtu jāattīstās, ir no 4% līdz 7%.
Savukārt investīciju apjoms būs atkarīgs no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, kādi apstākļi un priekšnoteikumi tiks radīti investīciju ienākšanai, respektīvi, no investīciju politikas. Otrkārt, liela nozīme būs no kopējā valsts tēla un reitinga investoru acīs. Treškārt, investīciju plūsmas, ko ietekmēs kopējā situācija pasaules ekonomikā un investoru attieksmes pret kādu konkrētu pasaules reģionu.
Ja Austrumeiropa saglabās savu pievilcību kā investīcijām interesants reģions, arī Latvija no tā iegūs. Latvijā kopumā vidējā termiņā investīcijas būs mērenākas, jo arī patēriņš būs vājš un ekonomikas attīstības nākotnes vērtējums piezemētāks.
Ekonomikā saglabājas daudz risku, kas būtiski samazina investīciju ienākšanu. Ilgākā termiņā Latvijā sekmīgu reformu un labvēlīgas investīciju politikas rezultātā, ārvalstu tiešo investīciju apjomi Latvijas ekonomikā var arī pārsniegt iepriekšējos gados pieredzētās, lēš eksperts.
"Krājbankas" galvenā analītiķe Olga Ertuganova norāda, ka uzplaukuma periodā netika izveidots pamats stabilai attīstībai ilgtermiņā, bet gan izveidojās ekonomikas modelis, ko uztur bieži vien nestabila ārējo investoru interese par valsti.
Domstarpības un izpratnes trūkums par to, kā izvest valsti no krīzes un stimulēt ekonomisko augšupeju, īstu strukturālo reformu trūkums un vienkāršam iedzīvotājam un uzņēmējam neprognozējama notikumu attīstība tuvākajā laikā jau izraisa bažas nevis par U-veida ekonomisko atgūšanos Latvijā, bet L-veida, kad brīvajam kritienam periodam seko stagnācijas periods.
Protams, nedrīkstam aizmirst, ka galvenie faktori un priekšrocības, kas vēl nesen Latvijai ļāvušas nodrošināt tik lielu investīciju plūsmu, nekur nav pazudušas. Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, fakts, ka Latvija ir ES dalībvalsts, izglītots un lēts darbaspēks, un, galvenais, jau izveidoti biznesa sakari ar partneriem gan no Rietumiem, gan Austrumiem joprojām padara Latviju par pievilcīgu valsti ārējo investoru acīs.
Atliek "vienīgi" atjaunot ticību valdības solījumiem, izvēlēties vienu ekonomikas kursu un pieturēties pie tā. Tas galu galā ļaus valstij atgūt investīciju reitingus un atgriezties uz ekonomikas augšupejas ceļa.
Neapšaubāmi, ekonomiskā izaugsme par 10%-12% gadā tuvākajos gados nav reāla un, galvenais, arī nav vēlama, jo, kā rāda Latvijas un citu valstu pieredze, tā balstās ievērojamās nesabalansētībās un agri vai vēlu noved līdz smagām korekcijām, tā eksperte.
Jau ziņots, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidents Tomass Mirovs paziņojis, ka kādreiz strauju attīstību piedzīvojušās valstis varētu tā arī neatgriezties pie iepriekšējā izaugsmes tempa un rekordlielām investīcijām, kas tika novērotas pirms krīzes.
Eksperts arī brīdināja, ka pašlaik krīze lielākoties netiek objektīvi novērtēta un sliktākais vēl ir priekšā.
"Krīze sākusies finanšu sektorā, tad tā ietekmēja reālo ekonomiku. Sekojošā reakcija finanšu sektorā, bez šaubām, kārtējo reizi ietekmēs banku bilances," sacīja Mirovs.
Eksperts uzsvēra, ka bažas rada bezcerīgie parādi un iespējamie korporatīvie bankroti, kā arī sarežģītas fiskālas reformas. Turklāt joprojām aktuāla ir vajadzība pēc efektīvi strādājoša naudas tirgus un riskantā pakļautība ārvalstu valūtu kursu ietekmei.
Mirovs sacīja, ka šim reģionam tagad jāizvirza par mērķi panākt ilgtspējīgu un ilgtermiņa izaugsmi. Eksperts lēš, ka arī turpmāk pieprasījums pēc ERAB finansējuma būs liels.
Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Austrumeiropas valstu ekonomikas šogad varētu samazināties par 5%, bijušo Padomju Savienības valstu - par 5,8%, tajā pašā laikā samazināsies eksports uz Rietumeiropu un saruks kapitāla plūsma.
ERAB vēsta, ka Rumānija, Krievija, Turcija un Ukraina šogad piedzīvos dziļu recesiju un rūpnieciskās ražošanas apjoms šajās valstīs saruks par 4%-15%.
"Kaut arī šī reģiona valstis izvairījās no sistēmiskas banku nozares krīzes, banku sistēmas adekvāta kapitalizācija joprojām ir svarīgākais uzdevums," sacīja Mirovs.
Šī reģiona valstīm jāmēģina pārstrukturizēt korporatīvos un mājsaimniecību parādus, lai samazinātu bankrotu iespējas un tajā pašā laikā atjaunotu aizdevumu sniegšanu, tādējādi atbalstot atgūšanos no krīzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
