Eksperts: valdības piešķirtie 15 000 eiro ir 'glābšanas riņķis' Salaspils kodolreaktoram  (14)

Eksperts skaidrojis, ka situāciju bīstamu padara tas, ka teritorijā pēc reaktora darbības apturēšanas palikuši dažādi radioaktīvie atkritumi. Viens no tiem ir radioaktīvais ūdens, kas patlaban tiek uzglabāts pazemes tvertnēs. Muižnieks sacīja, ka tvertnes jau ir aptuveni 50 gadus vecas. Iepriekš pārbaudēs secināts, ka no tvertnēm pamazām jau sūcas radioaktīvais ūdens.

Vienlaikus eksperts norādīja, ka ūdens noplūde nav mērāma litros, taču tas nemazina bīstamības pakāpi.

"Teritorija ir apjozta ar dubultsētu un apsargāta. Apkārt teritorijai ir nepatīkami radioaktivitātes perēkļi, kurus vajadzētu likvidēt," sacīja LU mācībspēks, piebilstot, ka valdība to apņēmās izdarīt jau pirms desmit gadiem. "Liekas, ka mums visu laiku ir kādas citas prioritātes, taču no vides un valsts drošības skatpunkta kodolreaktora likvidācijai būtu jābūt valdības prioritātei," secināja Muižnieks.

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), valdība likvidāciju noteica kā prioritāti – pēc kodoldegvielas aizvešanas no Salaspils kodolreaktora likvidēt arī visas atliekas -, bet patlaban teritorijā nekas nenotiek, skaidroja Muižnieks. Katru gadu reaktora uzturēšana valstij izmaksā 300 000 eiro. Muižnieks minēja, ka paredzētie vairāk nekā pieci miljoni eiro nebūtu iztērējami vienā gadā, bet sadalāmi trīs gadu periodā. Savukārt pēc teritorijas sakopšanas būtu jādomā, ko teritorijā darīt tālāk.

Kā iespējamo risinājumu eksperts minēja, ka vispareizāk būtu radioaktīvo ūdeni izsūknēt, kā arī izmantojams dubultkonteineru princips – ūdens jāuzglabā konteinerā ar dubultām sienām. Viņš gan norādīja, ka tas ir īslaicīgs un dārgs risinājums, jo mucas būtu jāapsargā un jāuztur tā, lai ūdens nevarētu sasalt, tās neapgāztos vai arī tajās neizveidotos caurumi, par ko var parūpēties, piemēram, žurkas.

Runājot par nepieciešamo līdzekļu apgūšanas iespējām, Muižnieks minēja, ka ES fondi ir ļoti ierobežots avots, jo tie kodolstaciju darbības pārtraukšanai naudu dot nevēlas. Līdz ar to nepieciešamais finansējums būtu jāatrod valsts budžetā, taču ir arī citi fondi, kur varētu vērsties ar centieniem iegūt daļu no nepieciešamajiem līdzekļiem. Eksperts gan minēja, ka arī fondu apguvei valsts nav pievērsusi gana daudz uzmanības, jo patlaban ātrākais, kad varētu apgūt fondu naudu, būtu pēc diviem gadiem.

Situācijas risinājumu valdība ir uzdevusi atrast mēneša laikā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nākot klajā ar priekšlikumiem jau februārī. Muižnieks norādīja, ka VARAM par situāciju ir informēta, taču "nav vienīgā, kas veido valsts budžetu".

Jau ziņots, ka vienai no Salaspils radioaktīvā ūdens tvertnēm decembra beigas tika konstatēta neliela noplūde, kā rezultātā to tiešā apkārtnē palielinājās tritija līmenis.

Savukārt otrdien, 6.janvārī, TV3 ziņu raidījums vēstīja, ka kodolreaktorā radioaktīvā ūdens noplūde, iespējams, notikusi arī no otras tvertnes.