Viņš pastāstīja, ka šo vielu plaši izmanto lauksaimniecībā. Bīstamība saistībā ar šo vielu ir tad, ja tā ūdenī ir nonākusi ļoti lielā koncentrācijā un vienā vietā. Tas nozīmētu, ka zivis un citi dzīvie organismi ir bijuši pakļauti ļoti augstai šīs vielas koncentrācijai. Svarīgi esot saprast, cik liela ir bijusi šīs vielas koncentrācija ūdenī, ja tiešām pie vainas ir glifosāts, sacīja "Bior" vadītājs.
Tomēr Bērziņš uzsvēra, ka šī ir tikai viena no versijām, kas radusies pēc pirmo pazīmju izvērtēšanas, tāpēc vēl nepieciešams kārtīgi šo versiju pārbaudīt, veicot analīzes. Viņš arī nevēlējās priekšlaicīgi izteikt secinājumus, kā šī viela varētu būt nokļuvusi ūdenī - vai notikusi apzināta rīcība, vai tas noticis netīšām.
Nevarot izslēgt, ka zivju bojāejas cēlonis ir kādi citi iemesli, piemēram, bioloģiskais fenomens, saistība ar kādiem bioloģiskiem procesiem dabā - temperatūru, dažādiem hidroekoloģiskiem faktoriem. "Nevar viennozīmīgi runāt tieši par ķīmisko piesārņojumu," sacīja Bērziņš.
Glifosātu lauksaimniecībā plaši izmanto viengadīgu un daudzgadīgu augu, piemēram, zāles, grīšļu, platlapu nezāļu apkarošanai.
Lai noskaidrotu, kas tieši ir vainojams zivju bojāejā, laboratorijas ekspertiem nepietiekot vien ar tiem diviem paraugiem, ko Valsts vides dienests ir piegādājis - ūdens paraugs un bojāgājusi zivs. Tāpēc uz Ičas upi ir devušies arī "Bior" eksperti, kas savāks paraugus turpmākajām analīzēm. Cēloņu noskaidrošanā institūts plāno iesaistīt plašu ekspertu pulku - gan ķīmiķus, gan ihtiologus, gan arī veterinārārstus, kā arī koordinēs savas darbības ar Valsts vides dienesta ekspertiem. Pagaidām gan nav konkrēti zināms, kad būs precīzi analīžu rezultāti - patoloģiskie rezultāti, iespējams, būs zināmi jau rīt, bet uz ķīmisko analīžu rezultātiem būšot jāpagaida ilgāks laiks.
Tikmēr Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietas izpildītāja Aina Stašāne atzina, ka dienests mēģinās iesaistīt arī citas laboratorijas, lai pēc iespējas ātrāk noskaidrotu zivju bojāejas cēloņus. Jau zināms, ka tiks iesaistīts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, taču tiks apzinātas arī citas laboratorijas. Stašāne neizslēdza varbūtību, ka tiks iesaistītas arī ārvalstīs esošās laboratorijas, jo Latvijā esošajām ir finansiāli neizdevīgi uzturēt tādas metodes, ar kurām var noteikt toksisku piesārņojumu, jo Latvijā šādu gadījumu nav daudz.
Jautāta par turpmākajām darbībām, viņa informēja, ka Rēzeknes reģionālā vides pārvalde turpinās meklēt iespējamo piesārņojuma avotu un vietu Ičas upē, bet jau ar sekām cīnīsies Madonas reģionālā vides pārvalde. Arī no Aiviekstes tiks ņemti paraugi, bet no Ičas upes tiks ņemti paraugi, lai noskaidrotu - ir vēl šīs upes ūdeņos saglabājies piesārņojums vai nē.
Stašānei šorīt vēl nebija informācijas par mirušo zivju apjomu, taču viņa pieļāva, ka situācija nav strauji mainījusies.
Jau ziņots, ka Balvu novadā, Ičas upē, šīs nedēļas sākumā konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums.
Kā iepriekš informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, VVD šonedēļ saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai vērojama zivju bojāeja - simtiem līdaku, asari, sapali un citas zivis.
Mirušās zivis vakar konstatētas arī Aiviekstes upē.
Bet saistībā ar Ičas upē konstatēto ķīmisko piesārņojumu un zivju bojāeju šodien plkst.14 Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvaldes telpās notiks starpnovadu Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēde.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
