Foto: F64

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nolikumā – tas papildināts ar normām, kas noteiks biroja priekšnieka vietnieku kompetenci.

Tāpat grozījumi paredz, ka KNAB nolikums papildināms, lai noteiktu biroja priekšnieka kompetenci kriminālprocesā un operatīvās darbības procesā.

Nolikums arī papildināts ar normām, kas noteic, ka tieši KNAB priekšnieks nosaka biroja operatīvās darbības galvenos virzienus, tās veidu, saturu, apjomu, intensitāti, kā arī likumā noteiktajos gadījumos kontrolē kriminālprocesa virzību un operatīvo darbību īstenošanu.

Biroja priekšniekam arī ir plānots piešķirt tiesības normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā atcelt biroja amatpersonu pieņemtos lēmumus un iekšējos normatīvos aktus, kā arī dot norādījumus par izmeklēšanas virzienu, izmeklēšanas un operatīvās darbības veikšanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka, nosakot KNAB nolikumā, ka priekšnieka vietniekiem ir pienākums ziņot KNAB priekšniekam par operatīvajiem pasākumiem, ir novērstas pretrunas, kas bija Streļčenoka un Strīķes konflikta pamatā.

"Vēl, protams, paliek cilvēciskais faktors," piebilda valdības vadītāja, uzsverot, ka juridiskie trūkumi KNAB nolikumā tagad ir novērsti.

Tiesa gan, nākotnē nolikums varētu vēl tikt papildināts ar normām, kas precizētu to, kādā veidā premjers nodrošina KNAB pārraudzību.

"Delfi" jau vēstīja, ka jautājums par KNAB priekšnieka kompetenci aktualizējās pērn, kad tika veikts KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka darbības novērtējums, bet pats Streļčenoks, aizbildinoties ar savas vietnieces Jutas Strīķes darbības novērtējumu, nolēma atlaist Strīķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!