Karoga aizstāvju biedrība aicina prezidentu nepieļaut vēršanos pret Latvijas valsti  (48)

Jau vēstīts, ka pēc Solvitas Olsenas konstitucionālās sūdzības ST ierosināta lieta par pienākumu svētku un sēru dienās izkārt karogu. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas pārkāpj viņas tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvībā ietilpstot ne vien verbāli izteiksmes veidi, bet arī tādi personas izteiksmes veidi, kas nodod informāciju neverbāli.

Valsts karogu privātpersona lietojot tad, kad tai ir vēlme paust savus uzskatus par valsts notikumiem. Karoga lietošana kā obligāts pienākums nenodrošinot personas tiesības izvēlēties vai paust savus uzskatus, kā to darīt un kad to darīt, skaidrojusi Olsena.

Biedrības "Latvijas Karogs" vārdā – biedrības valdes loceklis Rihards Kols (NA) atklātajā vēstulē Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimas Juridiskajai komisijai, ST un Tieslietu ministrijai norāda, ka "Latvijas karogs ir viens no Latvijas kā nacionālas valsts simboliem, un tā statuss ir nostiprināts Satversmes 4.pantā, kuru iespējams grozīt tikai tautas nobalsošanā. Ņemot to vērā, Latvijas valsts karogam ir noteikta īpaša aizsardzība, un sabiedrība ir apņēmusies pildīt noteiktus pienākumus attiecībā pret to."

"Latvijas karogs Satversmē un Latvijas valsts karoga likumā tiek, aizsargāts gluži, tāpat kā Latvijas valsts demokrātiskā iekārta un teritoriālā vienotība. Šīs ir mūsu valsts pamatvērtības, bez kuru pastāvēšanas nav iespējama demokrātiska, tiesiska un nacionāla Latvijas valsts, tādēļ šo pamatvērtību aizsardzība ir sabiedrības interesēs. Vārda brīvība nav absolūta, tādēļ gadījumos, kad tā ir vērsta pret mūsu valsts pamatvērtību, demokrātiskās iekārtas vai teritoriālās vienotības graušanu, tā var tikt ierobežota," rakstīts vēstulē.

Pienākums novietot karogu svētku dienās ir uzskatāms par demokrātiskas un nacionālas valsts pilsoņa pienākumu cienīt mūsu pamatvērtības un aizsargāt tās, norāda Kols. "Uz citu pienākumu fona karoga novietošana valsts svētku un atceres dienās uzskatāma par ļoti viegli izpildāmu un samērīgu pienākumu ikvienam Latvijas iedzīvotājam un nekādi nav saistāma ar cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanu."

Ziņots, ka Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2015.gada 7.martam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2015.gada 7.jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.