Foto: LETA

Ik pāris dienas Latvijas robeža aizvadītajā gadā pieminēta masu medijos un sabiedrībā saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku izplatītajiem paziņojumiem par pamanītiem Krievijas lidaparātiem un kuģiem, taču arī kopumā robeža ir kļuvusi ļoti aktuālāka, atskatoties uz Valsts robežsardzes 2014.gada darbu, žurnālistiem sacīja iestādes priekšnieks Normunds Garbars.

Robežsardzes priekšnieks uzsvēra, ka Valsts robežsardze 2014.gadu aizvadījusi ar izteiktu augšupejošu līkni nelegālās migrācijas jomā. "Pagājušā gadā 139 cilvēki nelikumīgi šķērsojuši "zaļo robežu" ar mērķi tālāk ceļot Eiropas Savienības (ES) valstīs. Cilvēku pārvietošanai pirmo gadu tika izmantoti slēpņi – dubultās grīdas -, mēģinājumi slēpt pēdas un centieni neitralizēt dienesta suņus," par aizvadītā gada tendencēm stāstīja robežsardzes priekšnieks.

Līdz ar to Garbars norādīja, ka robežsardze aizvadītājā gadā saskārusies ar pārdomātu un organizētu nelikumīgu cilvēku pārvietošanu pār robežu.

Līdztekus nelegālajai imigrācijai pieaudzis arī patvēruma meklētāju skaits. Robežsardzi uztrauc situācija, kad cilvēki, kuri tiek atbrīvoti pēc robežpārbaudes saistībā ar patvēruma pieprasījuma iesniegšanu vai pārvietoti uz centru "Mucinieki", atstāj izmitināšanas vietu. 2014.gadā tie bijuši 170 cilvēki. Garbars norādīja, ka šie cilvēki patlaban atrodas "kaut kur Eiropā", taču nepieciešams rēķināties, ka viņi agrāk vai vēlāk nonāks atpakaļ Latvijā, jo valstij ir pienākums atrisināt patvēruma jautājumu un cilvēku likteni līdz "loģiskam noslēgumam".

Savukārt attiecībā uz akcizēto preču nelikumīgu pārvietošanu pār valsts robežai jeb kontrabandu iepriekšējo gadu tendence ir saglabājusies, liecina robežsardzes aplēses. 2014.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu aizturēto par kontrabandu bijis nedaudz vairāk. Valsts robežsardze ir noteikusi, ka tehniskais nodrošinājums un citu resursu, tostarp cilvēkresursu, daudzums ne vienmēr ļauj tiesībsargājošai iestādei kontrabandu atrast robežkontroles punktos, tāpēc ir bijis pieaugums tiem gadījumiem, kad kontrabanda atrasta valsts iekšienē.

Runājot par aizvadīto gadu robežsardzes struktūrvienībās, Valsts robežsardze secinājusi, ka 194 amati struktūrvienībās ir pakļauti augstam korupcijas riskam. Vēl 2014.gads aizvadīts runās par nepieciešamību iekārot Latvijas-Krievijas robežjoslu. Robežsardzes priekšnieks norādīja, ka patlaban valdībā ir apstiprināts finansējums nākamajiem gadiem, kā arī sāktas praktiskās darbības robežjoslas iekārtošanai.

Kā pozitīvu tendenci tiesībsargājošās iestādes priekšnieks minēja to, ka decembrī visās struktūrvienībās, kas atbildīgas par "zaļās robežas" pārbaudi, nomainīts autotransports. Tāpat līdztekus ikdienas darbam Valsts robežsardze vada divas no pastāvīgajām ES grupām Latvijas prezidentūras ES Padomē.

Finansējuma jomā aizvadītajā gadā bijusi zināma stabilitāte, proti, tas bijis pietiekams ikdienas uzdevumu izpildei. "Vienīgā pozīcija, kura varētu būt labāka, ir motivācijas sistēma. Mēs bijām spiesti samazināt tos apjomus kādā robežsargi tiek motivēti par godprātīgu pienākumu izpildi un pārkāpumu atklāšanu," klātesošajiem sacīja Garbars. Savukārt pozitīvā iezīme bijusi tā, ka Valsts robežsardze saņēmusi "ievērojamu finansējumu" formastērpu nodrošinājumam.

Vēl pērn samazinājies robežsardzes personāla skaits, taču samazinājums nav bijis robežkontroles jomā. Kopumā robežsardzes priekšnieks 2014.gads personāla jomā vērtēja kā pozitīvu, norādot, ka dienestā pieņemti vairāk cilvēki nekā tie atvaļinājušies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!