Valsts kancelejas (VK) direktors Mārtiņš Krieviņš deputātiem skaidroja, ka darbs pie civildienesta izveidošanas sākts pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, taču šo vairāk nekā 20 gadu laikā tam nav pievērsta pietiekama uzmanība. Viens no iemesliem ir sabiedrības negatīvā attieksme pret ierēdniecību. Vēl viens iemesls, kas sekmējis problēmas valsts pārvaldē ir krīzes laiks. Kopš krīzes gadiem ir vērojama liela stagnācija valsts pārvaldē, uzsvēra VK direktors.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča pauda, ka ierēdniecība ir ievērojami degradējusies kopš 1995. gada. Viņa piedāvāja ierēdņiem ieviest kvalifikācijas eksāmenu, kas nodrošinātu to, ka nozarē strādā tikai profesionāļi.

Valsts pārvaldes eksperte Vita Tērauda, kura bijusi saistīta ar civildienesta izveidošanu, piekrita klātesošajiem, ka ceļš uz civildienestu ir bijis nepārvaldīts un ar daudzām deformācijām. Viņa pauda, ka jau deviņdesmitajos gados ministriju sadarbība bijusi zemā līmenī, tāpēc tikusi iecerēta valsts pārvaldes reforma, kas dotu instrumentus, kā savstarpēji labāk sadarboties, taču šo daudzo gadu laikā iecerētais nav īsti realizējies.

Visus šos gadus valsts pārvaldes pārraudzība "dancojusi" pa daudzām struktūrām, pauda Tērauda, piebilstot, ka Latvijas izpildvarai veiktspēja ir. To pierādot iestāšanās gan OECD, gan Eiropas Savienībā, tomēr, dziļāk ielūkojoties, esot saskatāma virkne problēmu, kas būtu jārisina.

Klātesošie pauda uzskatu, ka būtu jāpaplašina valsts iestāžu vadītāju atbildība. Krieviņš atzina, ka šobrīd iestāžu vadītāju darbība nav elastīga.

"Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktors Jānis Volberts pauda, ka politiskā vara jānodala no izpildvaras, jo esošā situācija, ka līdz ar ministru maiņu tiek mainīti arī valsts iestāžu vadītāji, nav normāla.

Komisijas sēdē tika norādīts arī uz zemo atalgojuma līmeni valsts pārvaldē. Kā skaidroja Krieviņš, uz iestāžu vadītāju posteņiem rinda nestāvot. Gan uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID), gan Maksātnespējas administrācijas vadītāju amatiem izsludināti atkārtoti konkursi. "Tā izvēle komisijai no pieciem līdz maksimums 11 cilvēkiem, nav tā labākā," pauda VK direktors.

Tāpat komisijas sēdē tika kritizēta Latvijas prakse risināt problēmas ļoti īsā laikā, neveicot pietiekami dziļu analīzi, kā arī pārrunāta ierēdņu rotācija valsts pārvaldē.

Jau ziņots, ka Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota aprīlī pēc 34 deputātu pieprasījuma.