Saskaņā ar Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta datiem pērn iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā nav veikuši 37%, bet 2009.gadā jau 43% darbspējīgā vecumā esošo valsts iedzīvotāju.
Turpat puse darbspējīgo izvēlas nemaksāt nodokļus, taču saņem valsts apmaksātus pakalpojumus un faktiski dzīvo nodokļu maksātājiem "uz kakla", norāda JL.
Valsts pienākums ir aizstāvēt to iedzīvotāju intereses, kas godīgi un apzinīgi veikuši iemaksas valsts budžetā, tādēļ ir pēdējais brīdis īstenot veselības aprūpes reformu, nosakot, ka valsts garantētie medicīnas pakalpojumi, izņemot neatliekamo palīdzību, bez papildus maksas pieejami tikai nodokļu maksātājiem un sociāli neaizsargātajām sabiedrības grupām - pensionāriem, bērniem, invalīdiem, bezdarbniekiem u.c. Savukārt tiem, kas izvēlas nodokļus nemaksāt, par medicīnas pakalpojumiem jānorēķinās pilnā apjomā, uzskata JL.
"Jau ilgstoši veselības aprūpe bijusi valsts budžeta "rūpju bērns", ko uzturējuši godīgie nodokļu maksātāji - skolotāji, policisti, mediķi un citi. Lai aizstāvētu šo cilvēku tiesības saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus un veicinātu katra darbspējīgā iedzīvotāja personīgu ieinteresētību maksāt nodokļus, ir jāīsteno princips, ka valsts aizstāv un rūpējas par tiem, kas godīgi pildījuši savas saistības ar valsti. Šādi tiks ievērojami atslogots arī smagās grūtībās esošais veselības aprūpes budžets," norāda JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
