Ķersies pie gadiem vilcinātās šķīrējtiesu reformas; vairums šķīrējtiesu pazudīs  (24)

Atbilstoši TM rosinātajam likumam, kas spēkā stāsies 2015.gada 1.janvārī, pastāvīgas šķīrējtiesas varēs dibināt tikai biedrības, kuru sastāvā ir vismaz 10 biedri – juridiskas personas, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, turklāt šo biedr kopējam neto apgrozījumam gadā jāsasniedz vismaz 50 miljonus latu. Turklāt biedrībām, kas nolēmušas reģistrēt šķīrējtiesu, jābūt reģistrētām biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas šķīrējtiesas reģistrācijai.

Lielākajām no jau esošajām šķīrējtiesām, proti, tām, kas gada laikā izskata vismaz 200 civiltiesiskus strīdus, likums paredz dot divus gadus ilgu pārejas periodu, kura laikā tām būs jānodrošina atbilstība iepriekš minētajiem kritērijiem.

Pret TM piedāvātajiem kritērijiem valdības sēdē iebilda Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas pārstāvis Ziedonis Špengelis, kurš pauda, ka šie kritēriji noteikti, neievērojot pamatnosacījumu, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Turklāt piedāvātais kritērijs – šķīrējtiesu veidojošo biedru kopējais apgrozījums – esot novecojis.

Šķīrējtiesu pārstāvjiem ir iebildumi arī pret ieceri no 2015.gada likt visiem potenciālajiem šķīrējtiesnešiem sertificēties, pirms tam kārtojot īpašu eksāmenu.

Atbilstoši TM sniegtajai informācijai, patlaban Latvijā ir reģistrētas 214 šķīrējtiesas, kamēr Igaunijā darbojas tikai trīs šādas tiesas, bet Zviedrijā – tikai viena.

Patlaban likumā noteiktajiem kritērijiem atbilst vismaz divas jau esošas šķīrējtiesas, proti, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa un Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns lēš, ka pēc reformas Latvijā varētu tikt dibinātas kādas desmit šķīrējtiesas.

Skaidrojot reformas mērķus, Bordāns uzsver, ka TM mērķis ir izveidot Latvijā profesionālas šķīrējtiesas, kas varētu ātri izšķirt strīdus starp uzņēmējiem, tādējādi atslogojot tiesu sistēmu no civiltiesisku strīdu skatīšanas.