Foto: LETA
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis paredzējis ierosināt disciplinārlietu un cer noskaidrot ierēdņu atbildību saistībā Augstskolu likuma grozījumos ietverto normu, kas paredz valsts augstskolās bakalaura studiju programmas ieviest arī krievu valodā. Šī norma likuma grozījumos ietverta, ministra birojam nezinot, un Ķīlis arī pieprasījis šo punktu no likumprojekta izņemt.

Ministra pārstāvis Reinis Tukišs portālam "Delfi" pastāstīja, ka likuma grozījumu projektā, nesaskaņojot ar pašu ministru, iekļauts punkts, kas faktiski paredz, ka valsts augstskolās bakalaura studiju programmas pieļaujamas arī krievu valodā.

"Programmas, kas atbilst Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas 6., 7. un 8.līmenim, var īstenot svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda, ja tāda pati pēc satura studiju programma šajā augstskolā vai koledžā tiek īstenota valsts valodā," teikts likumprojektā.

Tukišs norādīja uz problēmu, kas satraukusi arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju Inu Druvieti ( V).

Ķīlis ierosinājis gan izņemt normu no Augstskolu likuma grozījumiem, gan paredzēt - ja augstskolām izglītības eksporta nolūkiem šāds punkts šķiet nepieciešams, tās var pašas rosināt tā iekļaušanu.

"Taču tas nekad nav bijis ministra uzstādījums," piebilda Ķīļa pārstāvis.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka atbildību par šīs, ar ministru nesaskaņotās normas iekļaušanu likumprojektā, būtu jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta vadītāja pienākumu izpildītājai Laumai Sīkai, kura likumprojektu parakstījusi.

Disciplinārlietu paredzēts sākt par amata pienākumu nolaidīgu, nekvalitatīvu pildīšanu, amata pilnvaru pārsniegšanu, kā rezultātā publiskajā vidē ir maldināta sabiedrība.

Ķīlis līdz 20.martam pieprasījis sagatavot nepieciešamos dokumentus disciplinārlietas ierosināšanai un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas izveidošanai, lai atbildīgos ierēdņus sauktu pie disciplināratbildības, teica Tukišs.

Druviete iepriekš izteikusies, ka aizvadītajā nedēļā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Augstskolu likuma grozījumi, kas paredz paplašināt Eiropas Savienības valodu lietojumu studiju programmās, piedāvā to pašu, kas jau ietverts 2011. gadā pieņemtajā likuma redakcijā un šo grozījumu mērķis, visticamāk, ir pavisam cits - ļaut valsts augstskolās ieviest bakalaura studiju programmas krievu valodā. "IZM visu laiku to ir noliegusi, pat propagandas rullītī minot tikai ES oficiālās valodas. Bet tagad, kad nu tas melns uz balta parādījies MK mājaslapā pieejamā tekstā, laiks beidzot sākt pamatot šo nostāju," paudusi Druviete.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!