Diskusijai par izglītību bērnudārzos tikai latviešu valodā nebūtu jābūt politiskai, bet gan par to jāspriež ekspertiem un vecākiem, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš pirmdien koalīcijas padomes sēdē apņēmies mēneša laikā Izglītības un zinātnes ministrijas organizētās debatēs izrunāt šo tēmu un pēc tam piedāvāt koalīcijai secinājumus.
Ķīlis pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) lūdzis Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK, kura pirmdien koalīcijā aicinājusi pāriet uz apmācību bērnudārzos tikai valsts valodā, deleģēt IZM paredzētajai diskusijai arī savus pārstāvjus.
Arī Dombrovskis pēc koalīcijas sēdes žurnālistiem apstiprināja, ka valdošās partijas nolēmušas pie šī jautājuma atgriezties pēc ekspertu uzklausīšanas, kam IZM lūgusi mēnesi laika.
Izglītības ministrs atzina, ka gan politiķiem, gan ekspertiem ir dažādi viedokļi par to, "kādu ietekmi atstās monolingvāla izglītība bērnudārzos". Viņš pats uzskata, ka ideja par latviešu valodas apmācības paplašināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs ir atbalstāma, un tam būtu jāatrod papildu resursi.
Šobrīd apmēram ceturtdaļā bērnudārzu bērni mācās ne tikai latviešu, bet arī citās valodās vai tikai svešvalodās, informēja Ķīlis.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pēc sēdes pauda gandarījumu par vienoto izpratni koalīcijā, ka "bērnudārzi ir vietas, kur mazākumtautību bērniem var intensīvi mācīt latviešu valodu", un ka tiks meklēts risinājums, kā to panākt.
Savukārt Ķīli ministra amatam deleģējušās Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers uzsvēra, ka ZRP programmā ir paredzēts princips "nauda seko bērnam uz jebkuru bērnudārzu". Līdzīgi kā iepriekš Ķīlis, arī Zatlers norādīja, ka gan latviešu valodas mācīšanas metodiskajiem norādījumiem, gan pedagogu apmācībai būs nepieciešami papildu līdzekļi.
Jau ziņots, ka NA piedāvā veidot vienotu bērnudārzu sistēmu, nosakot, ka visos bērnudārzos apmācība un audzināšana notiek valsts valodā. Vienlaikus tiktu saglabāta arī etniskās un kultūras identitātes ievirze tajās grupiņās, kur bērni nāk no krievu, baltkrievu, ukraiņu un citām ģimenēm. Par šo jautājumu pirmdien spriedīs koalīcijas sadarbības padomē.
Pret to asi iebilst "valodas refrenduma" iniciētāja biedrība "Dzimtā valoda", kuras līderis Vladimirs Lindermans sola rīkot masu protestus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
