Televīzija vēl nav aplēsusi, cik šis debašu cikls izmaksās, taču naudu plāno rast no savām iekšējām rezervēm. "Konkrēti šīm politiskajām debatēm mēs [naudu no valsts] neprasīsim. Mēs prasīsim apsardzei un prasīsim daudz kam citam," intervijā norāda Kots.
Pie iespējamā debašu formāta LTV vēl strādājot. "Tiks dota iespēja uzstāties tiešraidē kandidātiem, un, protams, klāt tiks pieaicināti, iespējams, žurnālisti, iespējams, tiks izmantotas jaunas tehnoloģiskās iespējas - skatītāji varēs iesūtīt jautājumus, maksimāli panākt to, ka šīs nav tikai žurnālistu debates, ka pati auditorija varētu piedalīties," ieceres izklāsta Kots.
Debašu vadītāji varētu būt LTV žurnālisti, tostarp raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājam Jānim Domburam esot izteikts rakstisks piedāvājums vadīt premjera kandidātu debates, stāsta Kots.
Debašu vadīšana noteikti netikšot uzticēta žurnālistam Kārlim Streipam, jo "Streips pašreiz ir saņēmis ļoti daudz politisko simpātiju". "Pat Saeimā NRTP priekšsēdētāja vietniecei ir pienākuši klāt politiski cilvēki un teikuši: "Jūs to Streipu neaiztieciet."," stāsta LTV ģenerāldirektors, norādot, ka šādu aizrādījumu izteikusi deputāte Janīna Kursīte.
Skaidrojot savus iepriekšējos izteikumus par iespējamu politiķu "boikotu" LTV, Kots uzsver, ka viņa izteikums nepareizi interpretēts. Viņš skaidro, ka plānojis "vērsties pie NRTP ar priekšlikumu, ka mēs arī savā ziņā nepildām likumu un nepiešķiram bezmaksas [aģitācijas] raidlaiku". Kots uzsver, ka šāds politiķu boikots "nekad nevar pastāvēt, jo sabiedriskās televīzijas pamatpienākums ir strādāt sabiedrības labā un maksimāli daudz ir jāatspoguļo, ko un kā lemj un kā rīkojas vara". "Tas bija emocionāls kliedziens pēc palīdzības, pēc izpratnes, pēc nākotnes, pēc vajadzības saprast, ka lēnām LTV tiek soli pa solim ārdīta," skaidro LTV ģenerāldirektors.
Kots arī norāda, ka "LTV tiek uztverta kā īslaicīga platforma, kur [politiķiem] realizēt savas vajadzības". "Ikdienā sabiedriskā televīzija tiek mocīta, spaidīta, vienkārši atņemti līdzekļi. Ja nekas nemainīsies, būs lielas problēmas," uzskata amatpersona.
"Man liekas, ka šīs vēlēšanas vispār attīstās ar ļoti sliktu noskaņu. Politiķi dala sevi labajos un sliktajos, žurnālisti un mediju vide, nezinu, īpašnieku ietekmē vai kā, bet arī ar to pašu nodarbojas. Sabiedriskā televīzija ar esošo vadību un kolektīvu tieši tāpat tiek polarizēta labajos un sliktajos. Beigās mēs esam labie un ļaunie un bieži vien aizmirstam, ka aiz visa tā paliek sabiedrības vēlmes skatīties kaut kur nākotnē," norāda Kots.
Runājot par nākotni, Kots atzīst, ka "viss darbs ir koncentrēts līdz vēlēšanām, tad no vēlēšanām ir palicis laiks līdz Jaunajam gadam". Kots pieļauj, ka konceptuāli programma līdz Jaunajam gadam nemainīsies, taču var būt "neparedzami notikumi, kad jāveic izmaiņas programmā". "Ja pēkšņi, piemēram, Jānis Domburs apstiprina sevis paziņoto, ka viņš izskata iespēju pārtraukt attiecības, pēkšņi kāds no vadītājiem paziņo, ka dodas mācīties uz ārzemēm," piemērus minējis Kots.
Jau vēstīts: LTV iepriekš paziņoja, ka naudas trūkuma dēļ nerīkos tā dēvētās "Milžu cīņas" jeb politiskās diskusijas pirms vēlēšanām. Savukārt Kots izteicās, ka LTV varētu rīkot "politiķu boikotu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
