Krievijā raidošā 'Radio Svoboda' speciālreportāžā informē par nepilsoņu situāciju Latvijā  (76)

Reportāžā atgādināts, ka 1991.gadā, kad tika atjaunota valsts neatkarība, daudzi iedzīvotāji ieguva nepilsoņa statusu. Šādā situācijā nonāca aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju. Lai iegūtu tiesības piedalīties vēlēšanās un tikt ievēlētiem, nepilsoņiem ir jāiemācās latviešu valoda un jāiziet naturalizācijas process. Pašlaik nepilsoņa status esot aptuveni 13% Latvijas iedzīvotāju.

Radio iztaujājis gan divus "Saskaņas centra" politiķus, gan politoloģi Ivetu Kažoku, gan par Maskačku dēvētās Rīgas apkaimes iedzīvotājus Mariju Tukinu un viņas vīru Remu. Marija dzimusi Latvijā, bet viņas vīrs uz Latviju pārcēlies pagājušā gadsimta 80.gados.

Marija pirms vairāk nekā desmit gadiem ieguvusi pilsonību. Viņa stāsta, ka tas nav sagādājis nekādas grūtības, tomēr viņa neizjūtot par to arī nekādu lepnumu. Viņasprāt, naturalizācijas procesa ieviešanā vainojama Latvijas politiskā elite, kas bija pie varas, kad Latvija atguva neatkarību.

"Es mīlu šo valsti neatkarīgi no tā, kāda bija integrācijas politika tajos laikos, neatkarīgi no tā, kā mācīja latviešu valodu," saka Marija.

Savukārt Rems uzskata, ka nav godīgi likt iedzīvotājiem pašu valstī lūgt piešķirt pilsonību. Tādēļ viņš ir nepilsonis, turklāt viņš nemācoties latviešu valodu, jo viņam to uzspiežot.

Viņaprāt, nav pareizi, ka valodas mācīšanos uzspiež. Ja cilvēkam esot nepieciešamība, viņš valodu iemācīsies, bet, ja cilvēku baksta - "tu nestrādāsi, ja nerunāsi latviski", tas neesot pareizi.

Radio skaidro, ka daudzi krieviski runājošie uzņēmēji mierīgi turpina savu darbu, līdzīgi kā Rems, kārtojot visas lietas krieviski un nesaskaroties ar problēmām. Arī Rems "Radio Svoboda" saka, ka ir dzirdējis izskanam apgalvojumus, ka Latvijā nacionalitātes dēļ kādam esot problēmas, taču viņš ar diskrimināciju neesot saskāries.

"Es nacionalitātes dēļ nekādu apspiešanu no latviešiem neesmu izjutis," radiostacijai sacīja Rems.

Viņaprāt, gan latvieši, gan Latvijas krievi ir izbaudījuši dzīvi Eiropā un ne grib, ne saskata iespēju Latvijai atgriezties kādā savienībā ar Krieviju.

"Radio Brīvība"/"Radio Brīvā Eiropa" mērķis ir izplatīt demokrātiskās vērtības valstīs, kur tiek ierobežota preses brīvība un sniegt informāciju, ko sabiedrība nevar iegūt no vietējiem medijiem. Radio raida 21 valstī 28 valodās, tostarp Irānā, Irākā, Afganistānā, Pakistānā un Krievijā, kur tās nosaukums ir "Radio Svoboda".