"Pieminekļa remontu varēja veikt ari citā laikā, tas nebija obligāti jāslēdz pirms leģionāru dienas," apgalvots laikrakstā, "Arī leģionāriem svarīgs ir nevis piemineklis, bet simbols, lai arī celtniecības stalažām aizklāts."
"Ņezavisimaja gazeta" arī apgalvo, ka Latvijas varas institūcijas speciāli atcēlušas leģionāru gājienu 16.martā Rīgā, bet atļāvušas svinēt šo dienu "šaurā lokā". "Tās to izdarīja pēc tam, kad nesen Alpos pirmo reizi tikās Latvijas un Krievijas prezidenti un Latvijas puse apsolījās kliedēt Krievijas satraukumu vairākos jautājumos. Viens no tiem bija mēģinājums restaurēt nacismu," teikts laikrakstā. Tas arī uzskata, ka "pēc šādas tikšanās Latvijas varas institūcijas vienkārši nedrīkstēja pieļaut gājienu."
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit