Krievijas varas un ietekmes palielināšanās starptautiskajā sistēmā ir maz ticama, Drošības un stratēģiskās pētniecības centra publikācijā vērtē Latvijas Universitātes Diplomātijas maģistra studiju programmas direktors Toms Rostoks.

"[Krievija] spēj īslaicīgi ģenerēt ievērojamas militārās spējas, taču no šādas rīcības cieš Krievijas ekonomika. Savukārt uzsvara likšana uz ekonomisko attīstību neļauj Krievijai tiekties pēc ģeopolitiskajiem mērķiem," publikācijā raksta Rostoks.

"Var prognozēt, ka turpmākajās desmitgadēs Krievijas primārais uzdevums būs iekšpolitisko pārkārtojumu veikšana un ietekmes saglabāšana valstīs, kas uzskatāmas par tās tradicionālajiem sabiedrotajiem. Latvija šo valstu grupā neietilpst," piebilst autors.

Līdz ar to, kā raksta pētnieks, kopumā Latvijas nākotnes perspektīvas ir vērtējamas optimistiski, jo tieša militāra agresija no Krievijas puses ir maz ticama, savukārt dalība Eiropas Savienībā (ES) paver Latvijai plašas ekonomiskās izaugsmes iespējas, ja Latvija spēs tās izmantot, bet dalība NATO palielina Latvijas drošību.

Rostoks ar uzskata, ka Ukrainā notiekošais konflikts ir atsedzis ES vājumu, tomēr Krievija nav gana spēcīga, lai ES vājās vietas pilnībā izmantotu.

"Krievijai ir grūti samierināties ar reģionālo kārtību Eiropā, kas paredz ikvienai valstij izvēles brīvību attiecībā uz to, kādos reģionālās sadarbības formātos tā vēlas iesaistīties, taču Krievija arī nespēj šo kārtību mainīt sev vēlamā veidā. Krievijas pašreizējais vājums ir galvenais iemesls, kāpēc tā ir spiesta tiekties pēc ierobežotiem mērķiem, proti, tā spēj aizkavēt NATO un ES tālāku izplešanos Austrumeiropā, taču tās veidotie reģionālās sadarbības formāti ir bijuši nesekmīgi," minēts publikācijā.

Pilns raksta "Jaunā daudzpolaritāte un pasaules kārtība: izaicinājumi un iespējas Latvijai" teksts pieejams šeit.

Ziņots, ka konfliktā kas 2014. gadā sākās pēc tautas sacelšanās pret prokrievisko prezidentu Viktoru Janukoviču, Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 8000 cilvēku.

Krievija noliedz, ka mudina vai atbalsta separātistus, bet Ukrainas eiropeiski noskaņotā valdība un Rietumvalstis to apsūdz par iesaisti konfliktā.

Rietumvalstis, reaģējot pret Krievijas agresiju Ukraina, noteikušas politiskā līmeņa un ekonomikas sankcijas.

Tāpat jau vēstīts, ka kopš septembra Krievija veic uzlidojumus Sīrijā, tādējādi pastiprinot savu militāro klātbūtni šajā valstī.

Savukārt Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka Maskava Sīrijā aizstāvot savas intereses, nevis prezidentu Bašaru al Asadu. Viņš apgalvoja, ka Krievijai neesot svarīgi, kas atradīsies pie varas Sīrijā nākotnē, ja vien tā nav "Islāma valsts".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!