Krievijas vēstniecībai nebūs jākompensē pensionāres dzīvokļa izdemolēšana

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2005.gada 27.jūnijā Česnokovas prasību noraidīja. Viņa iesniedza apelācijas sūdzību apgabaltiesā.

Pensionāre vairākus gadus izīrēja dzīvokli ekskluzīvā Rīgas rajonā, Antonijas ielā, Krievijas vēstniecībai. Šīs telpas izmantoja kaimiņvalsts diplomāts Pjotrs Uržumovs, kurš no Latvijas tika izraidīts.

Pēc pensionāres teiktā, pēc diplomāta aizbraukšanas dzīvoklī skatienam pavērusies "vienkārši cūkkūts: visur - uz grīdas, zem galda, zem gultas, zem dīvāna - mētājās izdzertas un pusizdzertas viskija, džina, šņabja, vīna pudeles, apgrauzti vistu kauli, riekstu čaulas, šokolāde, izsmēķi". Sliktākais noticis tikai pēc tam - pēc dzīvokļa apskates pensionāres vīrs konstatējis, ka kristāla lustrai viesistabā norautas daļas, salauztas bronzas atslēgas, izsista virtuves skapja vitrīna, blāvie plankumi uz lakotā galdiņa virsmas liecinājuši " par attiecībām ar gludekli".

Kā toreiz rakstīja laikraksts "Diena", 80.gados VDR ražotajā kristāla lustrā ar piekariņiem neskarts palicis viens sektors, pārējie tikuši norauti. Uz brūni lakotajām mēbelēm, kuras saimniece dēvē par ekskluzīvām un kuras, šķiet, varētu būt ražotas 90.gadu sākumā PSRS satelītvalstīs, redzamie postījumi nav izskatījušies milzīgi, taču Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas eksperta četras lapas garajā atzinumā mēbeļu restaurācija lēsta Ls 3492 vērtībā.

Tiesā iesniegtajā prasībā Česnokova prasīja no vēstniecības piedzīt 4410 latus.

Ziemeļu rajona tiesa iepriekš šajā lietā izbeidza tiesvedību, jo uzskatīja, ka lietas izskatīšana nav pakļauta vispārējās jurisdikcijas tiesai. Saskaņā ar Vīnes konvenciju vēstniecība pārstāv savu valsti, tādēļ prasība ir ceļama pret Krievijas valsti, nevis pret tās pārstāvniecību Latvijā, bija teikts tiesas lēmumā. Kā skaidroja tiesa, tai nav jurisdikcijas pār Krievijas valsti, tāpēc lieta izbeidzama.

Krievijas vēstniecības pārstāvji uz tiesas sēdēm rajona tiesā neieradās. Tiesnesis Uldis Bērziņš lietas dalībniekus toreiz informēja, ka visi vēstniecībai nosūtītie dokumenti tiesā saņemti atpakaļ ar Latvijas Ārlietu ministrijas starpniecību. Neierašanās iemesli tiesai nebija zināmi.

Krievijas vēstniecība nosūtījusi Latvijas Ārlietu ministrijai notu kopā ar visiem tiesas dokumentiem. Tā kā notas saturs ir konfidenciāls, tiesai nebija zināmi vēstniecības rīcības motīvi.

Tomēr 2004.gada 8.novembrī Rīgas apgabaltiesa atcēla Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība pensionāres prasībā pret Krievijas vēstniecību par zaudējumu piedziņu. Apgabaltiesa lika rajona tiesai vēlreiz vērtēt, vai Latvijā izskatāma pensionāres prasība pret kaimiņvalsts pārstāvniecību.