Kristīgā baznīca svin Lieldienas - Kristus Augšāmcelšanās svētkus

Lieldienas ir lielākie kristīgās baznīcas svētki, liturģiskās dzīves kulminācija, Jēzus augšāmcelšanās godināšana. Baznīca ir paredzējusi veselu nedēļu tam, lai cilvēki pārdomātu svarīgākos atpestīšanas notikumus, un tā tiek dēvēta par Lielo jeb Kluso nedēļu.

Lieldienas ir arī pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Tajos ar rituālām darbībām - šūpošanos, olu krāsošanu, to ripināšanu, dziedāšanu - latvieši cenšas palīdzēt zemes atmodai, veicināt zemes auglību un tās svētību.

Vēstures avoti liecina, ka līdz viduslaikiem Lieldienas svinētas veselu nedēļu, vēlāk laiks ierobežots līdz trim dienām.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies,"" raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus Augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci - augšāmceltā Kristus simbolu un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko "aleluja" dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

Katoļu baznīcās svētdienas rīta dievkalpojums sākas ar svinīgu procesiju apkārt baznīcai, kas simbolizē ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Jēzus, augšāmceļoties no kapa. Līdz pat Vasarsvētkiem, 50 dienu ilgā laika posmā, Baznīca turpina līksmoties par Kristus augšāmcelšanos, līksmi dziedot "Aleluja, Viņš ir augšāmcēlies!"

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.