Kusiņš aicina Saeimā atjaunot vēlētāju izteiktās gribas ievērošanas tradīciju  (9)

Kusiņš klāstīja, ka pirmo četru Saeimu darbības laikā bija izveidojusies šāda tradīcija, kuru dēvēja par satisfakciju. Proti, tas nozīmēja balsu samēra nodrošināšanu - ja kāds no pozīcijas deputātiem nebija ieradies uz Saeimas sēdi, balsojumā nepiedalījās arī kāds no opozīcijas deputātiem.

Viņš uzsvēra, ka būtu noderīgi šo tradīciju ievērot.

Kusiņš konferencē apskatīja dažādas Saeimas tradīcijas - gan tādas, kas bija pirmās republikas laikā, gan arī tādas, kas radušās pēdējo gadu laikā. Piemēram, viņš atgādināja, ka pagātnē Saeimas sēžu zāles noformējumā tika izmantoti teksti no Satversmes - Satversmes 1.pants, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un Satversmes 2.pants, kas noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Viņš arī pieminēja jaunāko laiku Saeimā iedibinātās tradīcijas, piemēram, īpašo valsts budžeta portfeļa nodošanu Saeimas vadībai, kā arī runāja par to, ka Saeimā netiek ievērota vienota kārtība, bet gan ir atšķirīgas prakses īstenošana. Šeit viņš kā piemēru minēja dažādo pieeju referentu izvēlei Saeimas komisijās.

Tāpat viņš komentēja tradīciju par īkšķu vai krāsainu kartīšu rādīšanu Saeimas plenārsēžu laikā. Kusiņš uzsvēra, ka šī tradīcija sabiedrībā tiek kļūdaini interpretēta kā frakcijas vadības spiediens uz deputātiem.

Referāta noslēgumā Kusiņš sacīja, ka ar dažādo Saeimas tradīciju palīdzību notiek dažādu Saeimas dzīves jomu sakārtošana un ar šīm tradīcijām tiek apgūti arī parlamentārisma un demokrātijas pamatprincipi, turklāt tas notiek koncentrētā - esences - veidā. "Parlamentārās tradīcijas un to ievērošana ir devusi iespēju efektivizēt Saeimas darbu un padarīt to ievērojamu," teica Kusiņš.

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis, runājot par Saeimas tradīcijām, aicināja Saeimu piestrādāt pie uzticības vairošanas sabiedrībā. Tāpat vajadzētu uzturēt sabiedrības kontroli pār to, ko dara Saeima, jo pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas tā bija visai maza.

Viņš arī secinājis, ka Latvijas pieredze, kas bija pirmskara parlamentārajā republikā, ir jāizmanto arī mūsdienās.

Pieminot diskusiju par nepieciešamību Latvijā pāriet uz prezidentālu valsts pārvaldi, Jundzis pauda pārliecību, ka šādu soli spert nevajadzētu. "Vajadzētu stiprināt parlamentārismu, un tur ir citi ceļi, kā to darīt," teica Jundzis. Viņaprāt, būtu jāveicina sabiedrībā arī diskusija par efektīvākas vēlēšanu sistēmas ieviešanu valstī.

Jau ziņots, ka konferencē "Parlamentārisms Latvijā: vēstures mācības un nākotnes perspektīvas" Latvijas un ārvalstu eksperti diskutē par parlamentārisma attīstību Latvijā 90 gadu laikā.