Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska norādījusi, ka Latvijā agri vai vēlu tiks ieviesti līdzmaksājumi par sabiedrisko mediju izmantošanu. Tā viņa reaģējusi uz Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota izteikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā par nevienlīdzīgo situāciju, ko rada komisijas atbalstītie un 3. lasījumam virzītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas atļaus TV kanāliem TV3 un LNT iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

Dulevska DB atgādina, ka šobrīd norisinās darbs pie jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas, ko plānots pabeigt līdz gada nogalei. Jautājumi par sabiedrības līdzmaksājuma ieviešanu Latvijā esot jāskatās kopainā, taču vienlaikus viņa paskaidrojusi, ka "pašlaik ir notikušas sarunas ar finanšu ministru, kurš ir ierosinājis, kādi varētu būt šie līdzmaksājumi".

Kopējo finansējuma avotu piemērotības izvērtējumu Latvijas apstākļiem NEPLP sniegs auditorkompānija KPMG, uz kuru pamatojoties tiks pieņemts lēmums par turpmākā finansēšanas modeļa izvēli. Provizoriski līdzmaksājums, kas iedzīvotājiem Latvijā varētu tikt noteikts, ir no 0,5 līdz 1 latam mēnesī, liecina DB apkopojums no ekspertu teiktā.

Latvijā ir ap 2 miljoniem iedzīvotāju, bet kopējo mājsaimniecību skaits pērn atbilstoši CSP datiem bija 888 400. Uz jautājumu, cik tuvā vai tālā nākotnē Latvijas iedzīvotājiem ir jārēķinās ar izmaiņām, Dulevska atbild, ka tad Latvijā droši vien būs eiro valūta. Sākotnējās prognozes liecina, ka Latvijā eiro valūtu plānots ieviest 2014.gadā, norāda DB.

"Mediju licences maksas ieviešana nozīmē to, ka no iedzīvotājiem tiek iekasēta noteikta maksa par sabiedrisko mediju izmantošanas iespējām. Šis finansējuma modelis ir izplatīts Skandināvijā un Rietumeiropas valstīs. Tā galvenā priekšrocība ir sabiedriskā medija neatkarība no valsts, kā arī iespēja papildus noteikt reklāmu apjoma ierobežojumus programmu saturā," DB skaidroja KPMG partnere Armine Movsisjana.

Savukārt galvenie licences modeļa riski ir saistīti ar tā salīdzinoši augstajām administrēšanas un nodokļa iekasēšanas izmaksām. "Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc Nīderlande no licences maksas atteicās jau 2000.gadā. Tāpat šajā modelī grūtības rada mājsaimniecības definēšana un licences summas noteikšana gadījumos, ja mājsaimniecībām nepieder televizori, bet tiek izmantoti radio un interneta pakalpojumi," norādījusi Movsisjana.

Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šāgada aprīlī nolēma veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbosies ar vienotu redakcionālo sistēmu. Atbalstītais modelis paredz, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai.