Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Juridiskajā komisijā, konkrētie norādījumi paredz, ka latvietim vai līvam būs iespēja iegūt Latvijas pilsonību un nepieciešamības gadījumā būt dubultpilsonim, ja viņš Latvijā apliecinās trīs lietas. Pirmkārt, ka viņa priekštecim 1881.gadā vai vēlāk Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940.gada 17.jūnijam, bija pastāvīga dzīvesvieta. Otrkārt, būs jāapliecina latviešu valodas prasme saskaņā ar likuma nosacījumiem, ja vien normatīvais akts viņu neatbrīvos no latviešu valodas prasmes pārbaudes.

Treškārt, latvietim vai līvam būs jāapliecina sava piederība valstsnācijai, iesniedzot dokumentāru apstiprinājumu tam, ka viņš vai vismaz viens viņa vecāks vai vecvecāks ir piederīgs valstsnācijai, vai arī paskaidrojumu, kādēļ šādu apstiprinājumu nav iespējams iesniegt, un minētā apstiprinājuma vietā iesniegti citi apliecinājumi. Šo apstiprinājumu varēs aizstāt arī ar apliecinājumu par piederību latviešu kopienai savā dzīvesvietā ārpus Latvijas.

Šodien apakškomisija izskatījusi visus ar likuma grozījumiem saistītos jautājumus, taču galīgā lēmuma pieņemšana atlikta uz nedēļu, lai dotu laiku deputātiem izvērtēt visus grozījumus, aģentūru LETA informēja Juridiskajā komisijā. Deputāti šodien vienojās par likuma 9.panta redakciju, kas regulē dubulto pilsonību, un par 12.pantu, kas nosaka naturalizācijas noteikumus.

Kā ziņots, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) nosūtījušas atklātu vēstuli apakškomisijai, kurā deputātus aicināja nesašaurināt dubultpilsonības pretendentu, etnisko latviešu un līvu, loku, aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja PBLA pārstāvis Jānis Andersons.

"Saprotot to, ka valstu loks, ar ko Latvija pieļautu dubulto pilsonību, ir galvenokārt politiska rakstura izvēle, vēlamies tomēr aicināt apakškomisijas deputātus izšķirīgajā balsojumā (..) sēdē nesašaurināt etnisko latviešu un līvu iespējas iegūt Latvijas pilsonību, nezaudējot citu iegūto pilsonību, pieprasot viņiem īpašu Ministru kabineta atļauju tikai tāpēc, ka viņiem nav palaimējies nokļūt kādā no trim Rietumu politisko un saimniecisko bloku - Eiropas Savienības, NATO un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas - valstīm. Mūsuprāt, etnisko latviešu un līvu tiesības iegūt otru pilsonību nevajadzētu šķirot atkarībā no valsts, kurā tie nonākuši," uzskata minētās organizācijas.

Jau vēstīts, ka pēc tam, kad apakškomisijā būs izlemti vēl neatrisinātie jautājumi, apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais (V) apakškomisijas deputātiem dos vienu nedēļu laika, lai varētu kopumā apskatīties likumā izdarītās izmaiņas ar mērķi novērst iespējamos robus un tehniskās nepilnības.

Apakškomisija darbu pie Pilsonības likuma grozījumiem noslēgs vēl pirms februāra beigām un atdos likumprojektu tālākai skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā, iepriekš prognozēja politiķis.

Pēc Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas plānots dot iespēju konkrētam cilvēku lokam kļūt par dubultpilsoņiem.