Latviešu Āfrikas Odiseja

Pie mums Latvijā melnie stārķi pavada apmēram piecus mēnešus no gada, bet par to, kas ar viņiem notiek pārējā laikā, lielākajai daļai ir "tumša bilde". Jo skaidrs, ka būs klāt pavasaris un viņi neizbēgami atgriezīsies...

Varis un Maija – tā sauc abus Latvijas putnus, kuriem šī gada vasarā Tērvetes mežos tika pielikti uztvērēji. Viņi paši to negribot kļuva par objektiem Eiropas Savienības finansētam dabas aizsardzības zinātniskam publicitātes projektam Flying Over Natura–2000 (www.flyingover.net). Projekta doma bija ar satelīta palīdzību izsekot dažādu Eiropas valstu putnu ceļus un pievērst uzmanību Natura tīkla nozīmei visā Eiropā. Bet Latvijas un Igaunijas pētniekiem vairāk intersēja projekta "blakus produkts" — putnu gala mērķis, kas Ziemeļeiropas stārķiem nebija zināms. Mērojuši ceļu pāri Bosforam abi putni šoziem apmetās – Āfrikās vidienē – viens Sudānā, otrs Čadā.

Novembrī sākām vākt informāciju par vienu no tām – Čadu, taču izrādījās, ka nekādas plašākas ziņas nav. Tūristu maršutos šo valsti neiezīmē. Arī Sudānu, kur vēl aizvien īsti nav beidzies pilsoņu karš, apmeklēt nevienam neiesaka. Sudānas vēstniecība Londonā par latviešu iespējamo vizīti bija neizpratnē, vēl vairāk uzzinot, ka valstī, kur vēl aizvien nogalina ārvalstu žurnālistus, filmēsim melnos stārķus... Mēs tomēr bijām gatavi braukt.

Taču daudz cerīgāka situācija pavērās pagājušā gada beigās – decembrī, Varis dažās dienās no Čadas bija nokļuvis Etiopijā un kā par brīnumu Varim nesen sekojusi arī Maija, kas nu atrodas turpat. Starp citu Varis no visiem melno stārķu novērošanas projektā iesaistītajiem putniem (arī pāriem un trijotnes no Čehijas, Francijas, Luksemburgas, Beļģijas, Ungārijas, Spānijas un Igaunijas) veicis vislielāko attālumu – turpat deviņus tūkstošus kilometru. Un ir uzskatāms par neoficiālo rekordistu.

Tas viss dod pietiekami lielas cerības uz veiksmīgu šīs ekspedīcijas rezultātu – abi putni atrodas vienā valstī un, ja kāds no tiem nolems kādā janvāra nogales dienā mērot vēl septiņus simtus kilometrus, kas teorētiski ir iespējams, mums paliks cerības uz otru putnu.

Ekspedīciju uzsāksim Etiopijas gavalspilsētā Adisabebā. Filmēšanas grupa (žurnālists Sandijs Semjonovs un operators Ģirts Straustiņš) un ornitologs, lielākais melno stārķu pazinējs Latvijā, Māris Strazds kopā ar etiopiešu gidu, tulku un pavāru dosimies savannā divās apvidus automašīnās. Viena būs piepildīta ar teltīm, guļammaisiem, ūdeni un pārtiku. Otra ar cilvēkresursiem. Virziens – dienvidrietumi uz Sudānas robežas pusi. Nakšņošana teltīs, bungalo vai vietējās cilts apmetnē.

Melno stārķu izsekošanas projekts jau atklājis arī dažas bēdīgas lietas. Iztramdīts melnais stārķis ir nervozs un neaprēķināms. Iespējams, tieši raidītāja dēļ igaunis Jāks pameta ligzdu ar bērniem tajā un negaidīti ātri devās prom, un nevis uz Āfriku, bet Kaukāzu. Tas arī izskaidro, kādēļ Latvijā ap melno stārķu ligzdām tiek noteikts saimnieciskais liegums. Savukārt, divu melno stārķu raidītāji rudenī apklusa - francūža Kloda un ungāru Koppani. Šie putni ceļā uz Āfriku ir gājuši bojā. Nabadzība ir tā, kas Āfrikas iedzīvotājus dzen pusdienas maltītē gatavot putna gaļu. Un cik zināms baltie stārķi siltākajā kontinentā smādēti netiek. Kā būs ar latviešu melnajiem stārķiem?

Ekspedīcijas komanda piedāvā vienreizēju iespēju izsekot Vara un Maijas gaitām, uzzināt, par melnādaino kaimiņu attieksmi pret Zemgales vēl palikušo mežu vienu no īstajiem saimniekiem . Par šķēršļiem ceļā un jauniem izaicinājumiem ekspedīcijā lasiet ik pārdienu interneta portālā "Delfi".